Patlaban publiskai personai piederošas zemes nomas maksa ir 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā.
Taču FM rosināja no 2019.gada 1.janvāra palielināt nomas maksu līdz 3% no zemes kadastrālās vērtības gadā vai 4,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības,
ja nomnieks apbūvētajā zemesgabalā veic saimniecisko darbību un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Tomēr valdības komitejas sēdē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, ņemot vērā, ka patlaban tiek izstrādātas izmaiņas NĪN piemērošanā, kā arī Tieslietu ministrija (TM) izstrādā izmaiņas kadastrālās vērtības noteikšanā. “Man, šķiet tikai loģiski sagaidīt kopīgo risinājumu, lai mēs redzētu gala ietekmi, un tas nebūtu pārāk liels slogs iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Šo jautājumu atlikām, un tas man šķiet tikai loģiski. Tad, kad deklarācija tika gatavota, tad vēl bija priekšā visas nodokļu izmaiņas un tagad tās jau ir veiktas un doti zināma veida solījumi par stabilitāti, tad šādus grozījumus virzīt būtu vienkārši neprātīgi,” sacīja Reizniece-Ozola.
Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes finanšu ministre atzina, ka visi šie ar zemi saistītie jautājumi ir jāskata kopā, tomēr pie jautājuma par valsts un pašvaldību zemes nomas maksas pieauguma ir jāatgriežas, ņemot vērā, ka patlaban valsts un pašvaldības zemes nomas maksa ir divreiz zemāka nekā privātajā sektorā.
Reizniece-Ozola piebilda, ka, lai arī FM piedāvāja valsts un pašvaldības zemes nomas maksu celt jau ar 2019.gadu, tomēr šodienas valdības komitejas lēmums atliek šīs normas ieviešanu.
Viņa atturējās prognozēt, kad valsts un pašvaldības zemes nomas maksa augs, bet piebilda, ka par to varēs lemt tad, kad tiks sakārtots jautājums par NĪN un kadastra vērtībām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pauda atbalstu FM priekšlikumam par zemes nomas maksas pieaugumu, jo arī, viņaprāt, ir jālīdzsvaro pašvaldību un valsts zemes nomas maksa ar tirgus vērtību. Ministrs piekrita Reizniecei-Ozolai, ka jautājums par zemes nomas maksas pieaugumu ir jāskata kontekstā izmaiņām NĪN un kadastrālajās vērtībās.
Par valsts un pašvaldības zemju nomas maksas celšanu tomēr būs jālemj, jo, salīdzinot ar privāto sektoru, pašreiz nomas maksas, ir divtik mazākas un var tikt traktētas kā valsts atbalsts. “Uz pašvaldības valsts zemēm. Mums lielākā daļa īpašumu ir nodoti pašvaldībām. Tas attieksies uz jautājumu par zemes dzīļu izmantošanu, kas ir iznomāta karjeriem, lauksaimniecības zemēm. Neattieksies uz ļoti specifiskiem ierobežojumiem,” norāda satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Tikmēr Tieslietu ministrija drīzumā sola pabeigt darbu pie jaunās kadastrālo vērtību noteikšanas sistēmas. To valdībā varētu prezentēt februāra beigās vai marta sākumā. Par tās detaļām tieslietu ministrs gan ir izvairīgs. “Ir pāragri ieskicēt, kā tā izskatīsies. Tai ir jābūt taisnīgākai, kāda tā bija iepriekš, un šis iesaldētais stāvoklis – šis laiks, ļaus salikt visas lietas pa plauktiņiem,” sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Vienlaikus Rasnačs atzīst – diskusijas par kadastrālās vērtības aprēķina sistēmu ar pašvaldībām būs ļoti smagas, jo to budžetu ieņēmumi no maksājumiem, par īpašumu veido 16% no kopējā apmēra.
Kā ziņots, 2017.gada 18.maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) rosinātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuru kadastrālās vērtības tika iesaldētas vēl uz diviem gadiem.
TM iepriekš skaidroja, ka 2014.gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, vienlaikus paredzot arī vairākus gadījumus, kad var izdarīt izņēmumus 2014.gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē.
