Tieši otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lems par normu, kas paredz, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas nākamajā gadā būs 75% no minimālās algas, ja cilvēks nestrādā pilnu darba laiku. Tādējādi politiķi cer nodrošināt minimālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir zemāks par mēneša minimālo algu.
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka cilvēkiem ir jābūt sociāli nodrošinātiem, piemēram, ejot pensijā vai kļūstot par bezdarbniekiem. Viņa paskaidroja, ka Latvijā 70 000 cilvēku ir bez sociālajām iemaksām, un tas ir ļoti daudz. Ja šāda tendence turpināsies, tad ilgtermiņā šāda prakse atspēlēsies bumeranga efektā.
Ministre arī atgādināja, ka daudzus darba ņēmējus un darba devējus, kuriem šīs palielinātās iemaksas būs jāapmaksā, pārmaiņas nemaz neskars. Piemēram, uz pensionāriem vai pirmās un otrās grupas cilvēkiem ar invaliditāti jauninājumi neattieksies. Jaunā norma vairāk skars mikrouzņēmumus.
Gan Reizniece-Ozola, gan premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš otrdienas, 15.novembra, rītā bija LTV raidījumā "Rīta Panorāma", norādīja, ka par šīm izmaiņām bija zināms visu šo gadu. Kučinskis gan pieļāva, ka vēl var būt kāda grupa, kam varētu būt kādas obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu atlaides.
Jauno prasību nav plānots atcelt. Tāpēc Reizniece-Ozola izteica cerību, ka uzņēmēji tomēr nedosies uz Satversmes tiesu.
Minimālo sociālo iemaksu noteikšanu minimālās algas apmērā savulaik rosināja Latvijas Darba devēju organizācija. Toreiz organizācija pauda, ka tas ir gan sociāli atbildīgs un godīgu konkurenci veicinošs solis.
Daudzi gan šo ideju kritizē kā draudu darba devējiem. Kritiķu vidū ir gan uzņēmēji, gan politiķi, kuri saka, ka darba devēji vairs nevarēs algot darba ņēmējus uz nepilnu darba laiku.
