Asās diskusijās Saeimas budžeta un finanšu komisija ceturtdien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem to pirmajos darbības gados. Apstiprinātie grozījumi gan ir guvuši kritisku vērtējumu no uzņēmēju organizācijām, un paši deputāti diskusiju gaitā izvērtēja arī iespēju attiekties no grozījumiem.
Likums par mikrouzņēmumu nodokli pēc grozījumiem pirmajos trijos gados mikrouzņēmumiem gan nodrošinās cerēto 9 procentu likmi, tomēr, kā atzīst arī paši politiķi, tas ir kļuvis krietni sarežģītāks. Tomēr, kā uzsver Saeimas budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), ar jauno likumu ir izdevies rast risinājumu problēmai, kas saistīta ar mikrouzņēmumu strādājošo sociālo aizsardzību.
Atbalstīta iecere, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.
Tāpat deputāti vienojās, ka pazeminātā nodokļa likme būs attiecināma uz jaunajiem uzņēmumiem un nišas uzņēmumiem bez izaugsmes iespējām.
“Esmu ļoti priecīgs, ka šobrīd ir kopīga valdības un koalīcijas izpratne, ka jānosaka šī sociālā apdrošināšana vismaz minimālajai algai,” sacīja Šadurskis.
Šadurskis kā būtiskus min arī grozījumus, kuri ļaus precīzāk formulēt, kādiem uzņēmumiem pienāktos šis atvieglotais nodokļu režīms, un atsijāt tos uzņēmumus, kuriem zemāka nodokļa likme nepienāktos.
Svarīgi nodalīt trīs mikrouzņēmumu kategorijas – viena ir darbības uzsācēji, otrā – uzņēmumi, kas darbojas jomās ar mazām peļņas iespējam, nišas uzņēmumi, un trešā kategorija, ko likumdevējs nav pamanījis, tie ir nodokļu optimizētāji, skaidroja Šadurskis. Ja ar šīm normām nodokļu optimizētāji tiks izslēgti no mikrouzņēmumu rindām, tas ir solis uz priekšu, pauda deputāts.
Tiesa, uzņēmēju organizācijas Saeimas izstrādāto mikrouzņēmuma nodokļa regulējumu vērtē visai kritiski – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kura gan atbalsta 9 procentu likmes noteikšanu, jau likumu raksturojusi kā pārāk sarežģītu. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsver, ka mikrouzņēmumu darbinieku sociālās aizsardzības jautājums bija jārisina savādāk.
Leiškalns norādīja, ka darbinieku sociālajai aizsardzībai nebija nepieciešami grozījumi šajā likumā, bet gan citos likumos, turklāt tā būtu jānosaka arī pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem.
Par konkrētām nozarēm, kurās mikrouzņēmumi nevarēs darboties, kā arī par obligātajām minimālās sociālās iemaksas par mikrouzņēmumu darbiniekiem vēl līdz rudenim turpinās lemt arī valdība.
Dažādi viedokļi par mikrouzņēmuma nodokli - līdz pat tā likvidācijai
Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone skaidroja, ka savulaik mikrouzņēmuma nodoklis bija radīts, lai atvieglotu uzņēmējdarbības radīšanu. Taču līdz ar Saeimas radītajām izmaiņām sistēma kļūs dārgāka un sarežģītāk administrējama. “Jebkāda nodalīšana nozarēs nav lietderīga,” teica Meņģelsone, noraidot ideju, ka mikrouzņēmuma nodokli varētu piemērot tikai konkrētas nozares uzņēmumiem.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzina, ka administrēšana paliks dārgāka. Taču viņš uzreiz arī atgādina, ka reizēm par mikrouzņēmumiem kļūst uzņēmumi un uzņēmēji, kurus par iesācējiem nekādi nevar saukt. Piemēram, augstas raudzes konsultācijas jurisprudencē. Viņš daļēji piekrīt, ka mikrouzņēmuma nodoklis ir likvidējams. Taču ir labi nišas uzņēmumi, kas darbojas kā nelielu ienākumu ieguves vieta un kas labi risina sociālos un bezdarba jautājumus, nekad nepretendējot kļūt par liela mēroga uzņēmumu.
Savukārt “DnB bankas” eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka mikrouzņēmuma nodokļa “likvidēšana nebūtu lielākais ļaunums”. “Tam visam pamatā ir diezgna saputrota domāšana. Šis nodoklis, no vienas puses, risina problēmu, kas īsti nemaz nepastāv. Latvijā nekad nav bijis grūti sākt uzņēmējdarbību. (..) Latvijā uzņēmējdarbības vide ir likumiski diezgan laba,” teica Strautiņš. “Es domāju, ka atteikšanās no šī likuma noteikti būtu apsverama,” viņš pauda, pieņemot, ka darba tirgum šādas pārmaiņas nāktu par labu.
Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā Saeima plāno lemt 16.aprīlī. Grozījumi paredz, ka pirmos trīs gadus mikrouzņēmumi varēs maksāt nodokli 9% apmērā no apgrozījuma, bet pēc tam nodokļa likme pieaugs līdz 12% no apgrozījuma. Patlaban spēkā esošais likums paredz nodokļa likmes pakāpenisku paaugstināšanu līdz 15%
