Liepājas ostā piestājis kuģis, kas no ASV atvedis sojas spraukumus. Neliela daļa no kravas paliks vietējā tirgū, pārējais nonāks Krievijā, Baltkrievijā un citās valstīs, skaidro LSEZ SIA „DAN STORE" Termināla loģistikas un sadarbības direktore Evita Dambe. Dānijas kompānija Liepājas ostā nodarbojas ar beramo kravu apstrādi un uzglabāšanu. Rudens pusē vērojams kravu apjoma pieaugums, kam ir sezonāls raksturs. Uzņēmums „DAN STORE" sadarbojas ar „Liepājas metalurga" meitas uzņēmumu LSEZ AS „Liepājas osta LM".
„Ceram, ka tas mūsu darbu neiespaidos, turpināsim strādāt un sadarbība turpināsies, lai kāds būtu iznākums. Protams, ir tāda neziņa, kas un kā būs, bet nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs mūsu darbību. „Liepājas osta LM" mums sniedz stividora un ekspeditora pakalpojumus. Viņi mums ir partneri, klienti mums ir citi. Viņi mums sniedz tikai pakalpojumu," skaidro Dambe.
LSEZ AS „Liepājas osta LM" pašlaik galvenokārt pārkrauj birstošās kravas - cementu, graudus un sojas spraukumus, kā arī ģenerālkravas - dažāda veida iepakotas un neiepakotas kravas, bet kas nav birstošas.
Kravu apgrozījuma kritums šogad bija vērojams arī citās kaimiņvalstu ostās, skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Krituma apjomi ostās ir atšķirīgi, kas saistīti ar kravu veidu īpatsvaru. „Liepājas osta LM" gadījumā kravu samazinājums saistīts tiešā veidā ar „Liepājas metalurga" finanšu grūtībām. „Mūsu uzņēmums nodarbojas ne tikai ar birstošām kravām, bet arī ar ģenerālkravām. Procentuāli liels īpatsvars ir saistīts tieši ar „Liepājas metalurgu" darbību – gan saražotās, gan izejvielu kravas. Kritums ir spēcīgi jūtams. Ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, tad kritums uz gada beigām sasniedz aptuveni 35–40%," saka Iesalnieks.
Situācija gan nav bezcerīga, uzskata Pēteris Iesalnieks, jo no paša sākuma uzņēmums stratēģiski izvēlējās strādāt ar dažādiem kravu veidiem.
Neraugoties uz mātes uzņēmuma nedienām, kompānija meklē risinājums, kā „Metalurga" tukšo nišu aizstāt ar citiem kravu veidiem.
Potenciālie interesenti ir piesardzīgi, gaidot, kas notiks ar „Liepājas metalurgu". Tajā pat laikā uzņēmuma vadītājs nenoliedz, ka līdz ar „Liepājas metalurga" krahu ostas kompānijai radušās nopietnas finanšu grūtības: „Pēdējie investīciju projekti, kas tika īstenoti par mūsu uzņēmuma līdzekļiem, piesaistot bankas finansējumus, tie tika cieši saistīti ar „Liepājas metalurga" attīstību un jaunajām ražošanas jaudām. Tika ieguldīts ne viens vien miljons. Šajā situācijā tiem nav reāla seguma, ņemot vērā naudas summas, kam bija jāienāk no „Liepājas metalurga"."
Infrastruktūra tika sakārtota 50.piestātnē, kas bija paredzēta tieši „Liepājas metalurga" kravu apstrādei – metāllūžņu pieņemšanai un armatūras nosūtīšanai. Tā ir specifiska, tāpēc tur ir problemātiski apstrādāt kravas, kas nāk pa dzelzceļu. Jau sākotnēji bija paredzēts vest kravas ar autotransportu "Metalurga" vajadzībām.
Kāda veidosies situācija ar „Liepājas metalurgu", skaidrību gaida arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un tās vadītājs Guntars Krieviņš. Viņš norāda, ka kravu apgrozījuma kritums saistībā ar "Metalurgu" nav kritisks un tie ir mazāk nekā 10% no kopējā kravu apjoma Liepājas ostā.
Guntars Krieviņš nevar iedomāties nevienu investoru vai sadarbības partneri, kurš varētu izlemt apturēt „Liepājas osta LM" darbību: „Tas nebūtu tālredzīgi. Viņu var sadalīt, atdalīt no „Liepājas metalurga". Kā stividoruzņēmumam tam ir arī ļoti laba atrašanās vietu, ļoti laba infrastruktūra, radīts, lai strādātu ar lielāku apjomu. Tā kā tas ir viens no lielākajiem stividoriem ostā, mēs nevēlamies piekrist, ka uzņēmumu sadala ļoti smalki. Tas nozīmē, ka pamata bloki ir jāsaglabā, tad mēs varam runāt par niansēm. Negribam sadalīt uzņēmumu mazos gabaliņos."
Kopumā Liepājas ostā oktobrī vērojams 34% liels kravu pieaugums. Lielā mērā tas saistīts ar graudaugu sezonu, jo tieši beramkravas veido lielāko daļu no visām kravām Liepājas ostā.
