Saskaņā ar ASV datiem aprīlī uz ASV robežas ar Meksiku tika aizturēti vairāk nekā 109 000 migrantu. Tas ir par teju 75% vairāk nekā novembrī, kas bija pēdējais mēnesis, kad Meksikā pie varas bija iepriekšējā valdība.
Savukārt pašā Meksikā ierodošos migrantu skaits ir pieaudzis pēc tam, kad kreisā prezidenta Lopesa Obradora valdība sāka piešķirt viņiem vīzas, kas ļauj uzturēties valstī humānu iemeslu dēļ.
Saistībā ar samilzušo krīzi, kuras dēļ ASV prezidents Tramps februārī uz robežas izsludināja ārkārtas stāvokli, tika paziņots, ka Savienotās Valstis no 10. jūnija noteiks 5% tarifu visām no Meksikas importētajām precēm un tas būs spēkā, līdz tiks apturēta migrantu plūsma uz ASV caur Meksikas teritoriju. Viņš uzsvēra - ja krīze turpināsies, šis tarifs 1. jūlijā tiks pacelts līdz 10%.
Pirmdien Tramps tviterī rakstīja, ka Meksika var apturēt cilvēku un narkotiku plūsmu uz ASV, ja vien to vēlas. Arī Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa skaidroja, ka Meksika var paveikt vairāk.
"Mums kaut kas ir jādara, lai nosargātu mūsu robežu, mums jābūt pārliecinātiem, ka spējam nosargāt šīs valsts iedzīvotājus. Un prezidents apsver dažādus variantus, kā to panākt. Meksikai ir spējas darīt vairāk. Prezidents jau mēnešiem to ir lūdzis, un tagad viņš pieņem konkrētus mērus, lai Meksika sāktu palīdzēt šo problēmu risināt. Mēs šādi vairs nevaram turpināt," teica Sandersa.
Kamēr Tramps atrodas trīs dienu vizītē Lielbritānijā, Vašingtonā notiek sarunas starp abu valstu delegācijām, cenšoties atrisināt strīdu. Vēl pirms šī samita Meksikas ārlietu ministrs Marselo Ebrards, kurš vada delegāciju, paziņoja, ka Meksika ir gatava dialogam, tomēr būs stingra un aizstāvēs valsts cieņu.
Savukārt Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka ļoti liels pirmais solis būtu tad, ja Meksika sāktu izraidīt Centrālamerikas migrantus un apturētu migrantu karavānu došanos uz ASV robežu.
Meksikas ārlietu ministrs uzsvēra, ka valsts jau strādā pie plūsmu apturēšanas un tai būtu nepieņemami kļūt par "drošu trešo valsti", kurā migranti varētu uzturēties, un šo pozīciju zinot arī ASV. Viņš arī brīdinājis Trampu, ka pret Meksiku noteiktie preču tarifi tikai vēl vairāk pasliktinātu uz ASV plūstošo nelegālo imigrāciju un galu galā kaitētu abām valstīm. Savukārt Meksikas lauksaimniecības ministrs skaidroja, ka tarifi šim sektoram abās valstīs radītu 117 miljonus ASV dolāru lielus zaudējumus katru mēnesi.
Meksika pērn bija otrs lielākais preču piegādātājs Savienotajām Valstīm, importam sasniedzot 352 miljardus ASV dolāru.
