Panorāma

Valmieras teātris jauno sezonu sāk ar pirmizrādi

Panorāma

Panorāma

Uzņēmumiem jāgatavojas piecdesmitgadnieku pieplūdumam

Meklējot darbiniekus, uzņēmumiem jāgatavojas piecdesmitgadnieku pieplūdumam

Jau šobrīd 39% no visiem strādājošajiem ir vecāki par 55 gadiem. Pēc 15 gadiem situācija būs vēl skarbāka. Proti, ne tikai samazināsies kopējais darbspējīgo skaits, bet vecāki par 55 gadiem būs gandrīz puse no visiem strādājošajiem. Pirmspensijas vecuma cilvēki veido lielāko mazo algu saņēmēju grupu, un viņu vidū ir arī visvairāk bezdarbnieku - liecina Nodarbinātības valsts aģentūras un Centrālā statistikas biroja dati.

Aizspriedumi - pamatoti vai nepamatoti?

Līdz šim darba devēji pret pirmspensijas vecuma cilvēkiem bijuši diezgan aizspriedumaini, bet iepriekš minētie dati rāda, ka viņi vairs nevar būt tik izvēlīgi, jo vienkārši nebūs, kas strādā.

Aizspriedumi pret pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbināšanu darba devēju vidū aizvien ir augsti. Tam ir arī objektīvie iemesli.

Sliktāka veselības stāvokļa dēļ šie cilvēki nespēj strādāt fiziski smagāku darbu, bieži viņiem ir neelastīga domāšana, kā ar grūtības pieņemt pārmaiņas un mācīties. Tas viss rada zemākas darba spējas.

Lai neceltu algas, ievieš automātiskās kases

Ja vēl pirms 10 gadiem darba devēji varēja brīvi izvēlēties strādājošos, tad tagad tā jau  kļuvusi par greznību.  Mazumtirdzniecība ir nozare ar lielāko vakanču skaitu.

Uzņēmuma “Maxima Latvija” veikalos Rīgā ir 5500 strādājošo.  200 cilvēkus uz darbu ved no reģioniem. Līdzīga situācija ir arī citās Latvijas pilsētās.

Viens no veidiem kā cīnīties ar darba roku trūkumu, protams, ir palielināt algas, bet uzņēmums izvēlas investēt automātiskajās kasēs.

"Ja mēs vidēji skatāmies, viens kasieris apkalpo no 400 līdz 700 klientiem," saka "Maxima Latvija" personāldaļas vadītājs Raitis Apinis. "Ja mēs novirzām uz pašapkalpošanas kasēm, tad slodze mazinās uz kasieriem," klāsta Apinis.

Vidēji kasieri saņem ap 500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kasierim ir materiālā atbildība, tāpēc ne katrs šo darbu vēlas uzņemties.

Veikali to mēģina risināt, samazinot norēķinus ar skaidru naudu un ieviešot automātiskās kases.

“Maxima Latvija” strādājošo vidējais vecums šobrīd ir vairāk nekā 43 gadi. Tuvākajos gados tas augs, un ne visi varēs izturēt slodzi.

Jākonkurē ar ārvalstu darba devējiem

Otra nozare, kurā Latvijā akūti trūkst darbinieku, ir autopārvadājumi.

Te par darbinieku piesaisti Latvijas kompānijām nākas konkurēt ar Eiropas valstu pārvadātājiem. Tādēļ algas ir visai cienījamas. Piemēram, uzņēmumā “Kurbads” tās svārstās no 1000 līdz 2000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

"Mūsu vidējais autovadītāju vecums ir ap 40 gadiem. Ir arī tādi, kuri ir pirmspensijas vecumā, bet jāatzīmē, ka darbs ir nogurdinošs. Cilvēkam ir grūti strādāt garos reisos cienījamā vecumā. Tad ir jautājums – vai strādā vieglākos, vai turpina darīt to, ko dara," norāda “Kurbads” valdes loceklis Renārs Sļesarčuks.

Atšķirībā no citiem pārvadātājiem šeit šoferu pienākumi ir plašāki.

Ziema vai vasara – viņiem uz treileriem jāuzdzen piegādei domātās automašīnas, tās jānostiprina un jāuzņemas atbildība par kravu garajos reisos. Šādu režīmu nespējot izturēt pat jauni cilvēki.

Novecojušais darbaspēks

Tuvākajos gados gan darba devēju izvēle saruks.

Pasaules Bankas aprēķini liecina, ka 2030. gadā Latvijā no visiem strādājošajiem 50 gadus vecu cilvēku īpatsvars veidos jau teju pusi – 46%.

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācijas 50 gadus un vecāki cilvēki gan ir vieni no biežākajiem darba meklētājiem. Drīzumā plānots sākt kampaņu, lai aicinātu darba devējus vairāk ņemt strādāt tieši šīs vecuma grupas cilvēkus. Aģentūrā gan atzīst – šī ir specifiska kategorija.

"Ir virkne blakusfaktoru, kas kavē integrēšanos. Sociālie faktori. Viena no lielākajām barjerām – veselības stāvoklis. Tāpēc viņš meklē darbu vienkāršajās profesijās, kā dežurants, apkopējs, norādot uz veselības prolbēmām – strādāt profesijā, kur viņš ir strādājis visu iepriekšējo savu darba mūžu," norāda NVA Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Andra Dietlava.

Ekonomikas ministrijā gan uzsver - bieži problēmas ir šo cilvēku prasmēs. 

"Ir vairāk nekā 600 000, kuri ir vecākipar 50 gadiem. Skaidrs, ka šo cilvēku skaits pieaugs. Nebūtiski, bet pieaugs," norāda Ekonomikas ministrijas (EM)  Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš.

"Te nonākam pie otras daļas – mazāk konkurētspējīgi. Ja vidēji nodarbinātības līmenis ir 60%, tad šajā kategorijā tie ir 50 vai pat 48,8%. Tā lielākā problēma, ka šajā grupā cilvēki ir ieguvuši izglītību pirms vairāk nekā 30 gadiem. Darba tirgus globalizācijas un informācijas aprites laikmetā ir ārkārtīgi ātrs. Šie cilvēki vispār nav apguvuši IT prasmes," skaidro Salmiņš.

Mūžizglītības programmās iesaistās kūtri

Pēc NVA ziņām, no šā gada janvāra līdz augustam darbu meklēja 29 400 pirmspensijas vecuma cilvēku. No tiem vairums iesaistījās īstermiņa konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos.

Turpretim daudz ilgstošākas neformālās apmācības programmas apmeklēja vien nepilni 4000 cilvēku, bet jaunu kvalifikāciju ieguvuši vien nepilni 1500.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") uzsver – Latvijā jau tagad ir nepieciešama strādājošo mūžizglītība, tomēr galvenās problēmas saistītas tieši ar pieaugušo izglītības nodrošināšanu

"Izglītības sistēma ir izvirzījusi abstraktu mērķi universālas personas sagatavošanai. Ilgstoši tā ir ignorējusi darba tirgus vajadzības. Iespējams, ka tā ir mainījusies strauji, mainoties ekonomiskām sistēmām. Latvija integrējas globālās vērtību ķēdēs, un tāpēc izglītības sistēmā jādomā, kā mainīties uz cilvēkkapitāla attīstību, lai Latvija varētu sadarboties starptautiski," atzīst Ašeradens.

Pēc EM ziņām, šobrīd mūžizglītības programmās iesaistās vien 3% pieaugušo. Lai šo situāciju risinātu, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības un Izglītības ministrijām izveidojusi kopēju darba grupu mūžizglītības jautājumu risināšanai. Tuvāko gadu mērķis – palielināt mūžizglītībā iesaistīto skaitu līdz ceturtdaļai no kopējā strādājošo skaita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti