Daugavpils novadā pieneņu un kārklu medus
Biteniece Gunta Some no Daugavpils novada ar biškopību sāka nodarboties pirms 27 gadiem, kad kopā ar ģimeni sāka dzīvot vīra vectēva īpašumā, un nācās pārņemt saimniecību, kurā bija arī bites. Patlaban saimniecībā ir 23 bišu saimes.
"Ar bitēm ir tā – ja cāļus skaita rudenī, tad bites skaita pavasarī. Pamati nākamā gada ražai tiek likt jau šobrīd.
Ar to, kā bites ieziemosim, kā tās pabarosim, kādu medu atstāsim, kā tās ziemu izturēs, kā pavasarī pamodīsies, cik agri sāks perot [audzēt savus bērnus] un kā būs gatavas brīdim, kad sākas pienesums. Ja bites būs gatavas strādāt uz to brīdi, kad viss sāks ziedēt, tad būs laba arī medus raža," stāstīja Some.
Šī gada sezona Somes bitēm bijusi gana laba.
"Man vairāk bija pieneņu medus šogad, tas, kas bija maijā. Šis gads bija interesants ar to, ka daudziem biškopjiem tas medus, ko bites ienesa pavasarī, arī bija vienīgais.
Arī man pārsvarā ir šis kārklu medus, pieneņu medus. Kas maijā un līdz Jāņiem ziedēja, tas arī ir iegūts," stāstīja biškope.
Iegūt monofloru medu, kur bites nektāru ir vākušas pamatā no viena augu veida, nemaz nav tik vienkārši.
"Mums pārsvarā ir dažādu ziedu medus. Monofloro medu mēs neražojam. Priekš tam ir jābūt ļoti lielām platībām ar vienu kultūru. Ja runājam, piemēram, par liepziedu medu, tad uz to brīdi jāsagatavo strops, jāaizved tieši pie liepām, tieši to ziedēšanas laikā, tad var iegūt gandrīz tīru liepziedu medu," klāstīja Some.
Lai bites nespietotu, neietu bojā un labi nestu medu, ir svarīgi par tām savlaicīgi parūpēties.
"Jāsaprot, ko viņām vajag konkrētajā brīdī. Lai nespietotu, strops laicīgi ir jāpapildina ar tukšajām medus kārēm, lai tām būtu, ko darīt. Ja tām būs, ko darīt šajā stropā, šajā vietā, tām nebūs vajadzības spietot," norādīja Some.
Pie zināmiem apstākļiem bites var iet arī bojā.
"Ja tiek smidzināti lauki, bitēm var būt problēmas. Ja neatļauti smidzina laukus pret kaitēkļiem, protams, iet bojā arī bites. Ja lieto kādus herbicīdus vai mēslošanas līdzekļus, bites bojā uzreiz neaiziet, bet tām pasliktinās pašsajūta. Īsāks tām būs arī dzīves mūžs," norādīja biškope.
Biškopjiem problēmas ar medus pārdošanu
LBB padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis šo sezonu biteniekiem raksturo kā vidēji labu.
"Biškopjiem šķita, ka pavasaris būs ļoti labs, neskatoties uz to, ka nebija pārāk silts un saulains. Vēlāk, uz vasaras vidu, dažos reģionos pienesums apstājās, bet bagāts bija rudens. Ja ejam atpakaļ no rudens, tad jāsaka, ka šis gads izceļas ar to, ka bija daudz dažādu monofloro medu iespējams ievākt.
Proti, šogad ir labs viršu medus gads, atsevišķos reģionos ir izdevies ievākt kvalitatīvu liepu medu. Griķu medus šogad arī ir, kur ir audzēti griķi.
Vēl, ejot atpakaļ, diezgan labu rapšu medu šogad ir izdevies ievākt," atzina LBB pārstāvis.
Viņš uzskata, ka pārāk liels medus daudzums arī nav īpaši labi, jo tie biškopji, kas medu eksportēja, patlaban to nevar izdarīt.
"Eiropā ir ieplūdis daudz lēta medus caur Ukrainu. Vai tas ir no Ukrainas, ir grūti pateikt. Ir spekulācijas, ka tas ir Ķīnas medus, kas ieplūdis Eiropā. Līdz ar to tirgos, uz kuriem tēmēja arī Latvijas medus lielražotāji – uz Franciju, Vāciju, ir apgrūtināta tirdzniecība no 2018. gada rudens. Savukārt nelielajiem biškopjiem, kam nav daudz bišu saimju, bet, kas ar medu tirgojas, lielu problēmu nav. Vidējais sektors – biškopji, kas pretendē uz augšanu, ir saņēmuši Eiropas projektu naudu, viņiem ir vajadzīgi ienākumi un vajag augt, viņiem patlaban ir neapskaužamāks stāvoklis, jo
medus tirdzniecība ir piebremzējusies un arī lielo biškopju medus nav pilnā apjomā izgājis no Latvijas. Līdz ar to visiem ir grūtāk pārdot medu," atklāja Šteiselis.
LBB padomes priekšsēdētājs norādīja, ka situācija tirgū visu laiku mainās, un arī pauda cerību, ka biškopji nesamazinās bišu saimju skaitu.
