Līdzīgā situācijā ir arī tie uzņēmēji, kuri gribētu kļūt par bioloģiskās pārtikas tirgotājiem.
Līdzās lielveikaliem aizvien biežāk durvis ver arī mazie veikaliņi, kuri savu tirgus nišu cenšas iekarot, tirgojot vietējo un bioloģisko produkciju.
Veikalam ''DB Daba'' Jelgavā izdevies noturēties jau piecus gadus, tomēr sākotnējo konceptu - tirgot tikai Latvijas ražojumus - gan nācies mainīt. Šobrīd vietējie ražojumi aizņem apmēram 60% no preču klāsta.
Veikala ''DB daba'' vadītāja Renāte Klīve stāsta, ka “tikai ar Latvijā ražoto preci vien ir ļoti grūti viena iemesla dēļ - tas viss ir jādabū uz to veikalu”.
“Un ir lietas, kam ir tie realizācijas termiņi īsāki. Tas viss ir jāmēģina pārdot, tāpēc ir jāspēj variēt,” saka Klīve.
Līdzīgs viedoklis arī uzņēmuma ''Jelgavas augļi'' saimniekiem, kuru veikalā vietējie augļi un dārzeņi ir apmēram 20 %.
SIA ''Jelgavas augļi'' īpašnieks Igors Sidoriščins savukārt stāsta, ka “Latvijā nav tik daudz zemnieku un saimniecību, lai varētu tik daudz izaudzēt, cik latvieši apēd, tāpēc nākas - un to nevarēs kompensēt savādāk - ievest no citām valstīm”.
Izmantojot brīdi, kad iedzīvotāji lielāku uzmanību pievērš veselīgai pārtikai, pirms dažām dienām durvis vēris veikals ''Zaļā zeme''. Tā saimnieki pēc septiņiem ārzemēs pavadītiem gadiem Latvijā saskatījuši potenciālu bioloģiskajai pārtikai.
Veikala īpašnieks Mareks Gūtmanis norāda, ka veikalā preces no bioloģiskajām saimniecībām šobrīd ir 10-20%.
“Visa pārējā pārtika ir no tuvējām zemnieku saimniecībām. Ļoti dažāda tā pirktspēja. No pircējiem, kas mūs ir apmeklējuši, ir daļa, kam viss liekas par dārgu, un tai pašā laikā ir cilvēki, kam cenas liekas normālas un pieņemamas,” stāsta Gūtmanis.
Nākotnes plānos paredzēts iegūt arī bioloģisko preču tirgotavas sertifikātu, tomēr jau tagad esot skaidrs, ka tad saruks vietējās produkcijas apjomi.
