Viens no šādiem piemēriem ir z/s „Blūdži” īpašniece Ināra Mālkalne. „Principā visu biznesu iesāka puika, kuram bija 17 gadi un kurš pateica: es negribu braukt uz Angliju, mums ir jāpārstrādā piens,” stāsta Mālkalne. „No pirmajiem litriem viņam sanāca 500 grami siera, un es teicu: tad dodam uz piena kombinātu un brauc uz Angliju. Viņš man pa naktīm zaga pienu no baseina un vārīja, kamēr sanāca riktīgs ritulis,” atminas uzņēmēja.
Kopš tā laika ir pagājuši jau trīs gadi, un šodien Mālkalnu saimniece par dzīvi nesūrojas. Zemnieku saimniecībā nodarbināta visa ģimene, un arī biznesa noteikumu izpilde nemaz tik grūta neesot. Bet galvenais, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku izvēlas vietējo produkciju ne vien svētkos, bet arī ikdienā. „Tāpēc, ka garšīgi, un viņiem nav, kā saka ķīmijas klāt, nekā tāda. Un tad cenai paliek otršķirīga vieta,” norāda elejiete Gaļina.
Kā jau pierobežas pilsētiņā, uz gadatirgu sabraukuši arī tuvākie kaimiņi lietuvieši, un līdzīgu stāstu dzirdam arī no klūdziņu pinēja. Viņš, iepretim daudziem jauniešiem, palicis mājās, jo tā ir viņa dzimtene.
Be Latvijas nacionālo saldumu - "Gotiņu" ražotāji spēruši soli tālāk. Skrīverieši jau iekarojuši ne vien vietējo tirgu, bet kāju ielikuši arī Eiropas durvīs. „Nu, noteikti kāpsim kalnā. Tikai un vienīgi, citas izejas nav, jo Latvijā nākošgad atvērsies plašs tirgus sakarā ar eiro ieviešanu, un tāpēc mūsu uzņēmumam es redzu tikai augšupejošu nākotni,” saka SIA „Skrīveru saldumi” Zemgales reģiona tirdzniecības pārstāve Anita Kalniņa.
Apstāties pie sasniegtā gan nedrīkst ne lielie, ne mazie uzņēmēji. Ir jādomā jauni piedāvājumi, un jāveicina atpazīstamība, un gadatirgi tam ir piemērota vieta.
