Pusdiena

Pusdiena 13.11.2017

Pusdiena

Šķelšanās «Saskaņā» - partiju pamet vairums Jelgavas biedru

Veicot pārbaudes maksātnespējas administratoru praksēs, konstatēti seši pārkāpumi

Maksātnespējas administratoru darbā šogad konstatē sešus pārkāpumus

Par maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību atbildīgās Maksātnespējas administrācijas dati liecina, ka šā gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn, ir saņemts ievērojami mazāk sūdzību par iespējamiem administratoru pārkāpumiem. Uzraugi šo faktu saista ar to, ka spēkā stājušies likuma grozījumi, kas paplašina Maksātnespējas administrācijas pilnvaras.  

Par maksātnespējas administratoru darbību saņemto sūdzību skaits šogad vērā ņemami sarucis, liecina Maksātnespējas administrācijas apkopotie dati par šā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Maksātnespējas administrācijas Otrā uzraudzības departamenta direktore Ieva Ligere pastāstīja, ka „no pirmā līdz trešajam ceturksnim ieskaitot ir saņemtas 108 sūdzības”.

“2016. gadā bija kopumā 219 sūdzības. 2016. gadā bija pieņemti 90 lēmumi saistībā ar konstatētiem pārkāpumiem administratoru rīcībā, bet šā gada pirmajos trīs ceturkšņos kopumā ir 44 šādi lēmumi,” informēja Ligere.

Ne visas sūdzības ir pamatotas, bet gadījumos, kad, pamatojoties uz kreditoru sūdzībām, maksātnespējas administratoru darbībā tiek konstatēti pārkāpumi, tie ir dažāda smaguma.

Piemēram, pirms pusotra mēneša no maksātnespējas administratora amata atstādināts administrators Valdis Levkāns. Viņa vārds figurē kādā kriminālprocesā par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Maksātnespējas administrācija vērsusies tiesās ar pieteikumiem par Levkāna atcelšanu no visiem viņa lietvedībā esošajiem maksātnespējas procesiem.

Tomēr biežāk konstatētie pārkāpumi saistīti ar dokumentu un informācijas nesniegšanu, norādīja Ligere.  

„Izplatītākais šogad ir tas, ka administrators nesniedz paskaidrojumus Maksātnespējas administrācijai vai nesniedz informāciju kreditoram, tajā skaitā nesniedz savas darbības pārskatus, nesniedz kreditoram atbildi pēc būtības,” stāstīja administrācijas pārstāve.  

“Šogad ir konstatēti arī gadījumi, kad administrators nepārskaita izsoles rezultātā iegūtos naudas līdzekļus nodrošinātajam kreditoram,” sacīja Ligere.

Ligere pieļauj, ka sarukušais sūdzību skaits saistīts ar faktu, ka spēkā stājušies Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paplašina administrācijas pilnvaras, tostarp dod tai tiesības veikt pārbaudes maksātnespējas administratoru prakses vietās.

„Mums ir plānotās un neplānotās pārbaudes, kā arī pēcpārbaudes. Plānots ir gadā veikt vismaz 20 plānotās pārbaudes un apmēram 20 neplānotas pārbaudes. Plānotās pārbaudes mēs plānojam, izejot no iepriekš definētajiem kritērijiem un riskiem. Neplānotās pārbaudes mēs veicam gadījumos, kad ir indikācijas, ka kaut kas netiek darīts saskaņā ar normatīvo regulējumu, un mums vajag ātri noreaģēt,” stāstīja Ligere.

Tiesības veikt šādas pārbaudes administrācijai ir tikai kopš šā gada jūlija, taču jau dažos mēnešos, veicot pārbaudes maksātnespējas administratoru prakses vietās, atklāti vairāki pārkāpumi.  

„Kopš šā gada jūlija Maksātnespējas administrācija ir uzsākusi pārbaudīt 24 maksātnespējas procesu. Šobrīd sešos procesos ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi administratoru rīcībā. Vienā gadījumā ir konstatēti tik nopietni pārkāpumi, ka administrācija vērsusies tiesā par administratora atcelšanu no konkrētā procesa. Rezultātā tiesa ir apmierinājusi administrācijas prasību un administratoru no procesa ir atcēlusi,”  informēja Ligere.  

Par Maksātnespējas likumu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) zināja teikt, ka drīzumā valdības un Saeimas darba kārtībā varētu nokļūt jauni likuma grozījumi, kas izstrādāti, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

„Šobrīd, cik es zinu, Tieslietu ministrija strādā pie viena jautājumu bloka, kas drīzumā parādīsies valdībā. Proti, ir iecere noteikt saīsinātu lietu izskatīšanas kārtību un termiņus tajos gadījumos, kad ir strīds par kreditoru prasījumu pamatotību,”  sacīja Bērziņš.

Ilgstošās problēmas ar maksātnespējas procesu caurspīdīgumu un kreditoru tiesību aizsardzību ir viens no iemesliem, kādēļ svaigākajā Pasaules Bankas reitingā „Doing Business” Latvijas pozīcijas ir sliktākas nekā iepriekšējā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti