"Swedbank" pētījums „Reģionālā nevienlīdzība" ir uzrādījis, kādi ir galvenie ienākumu avoti Latvijas iedzīvotājiem un kāds ir ienākumu līmenis, raidījumā „Labrīt Latvija!" pavēstīja "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
„Latgale nav vienīgais „rūpju bērns". Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām. Pašlaik notiek karstas diskusijas par to, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Taču tas jādara, ņemot vērā arī reģionālo perspektīvu un noteikti neaprobežojoties ar nodokļu politiku un pabalstu sistēmu vien," saka Kazāks.
Lai gan joprojām ir ievērojamas atšķirības mājsaimniecību ienākumos starp reģioniem, plaisa starp reģioniem laika gaitā ir būtiski mazinājusies. To liecina jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2011.gadu, salīdzinājumā ar 2004.gadu.
Proti, ja 2004.gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, tad nu šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011.gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).
Tomēr ienākumi uz vienu iedzīvotāju Zemgalē (87% no Latvijas vidējā), Vidzemē (82%) un Latgalē (75%) pietuvojušies vidējiem valstī vien minimāli.
Aptuveni 2/3 no mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem Latvijā vidēji ir no algotā darba, tādēļ ienākumu starpības reģionos galvenokārt nosaka atšķirības nodarbinātības un algu līmeņos.
Rīgā un Pierīga ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, kas daļēji izskaidro gan lielāku nodarbinātības līmeni, gan algu līmeni. „Vienalga, vai dzīvojat Rīgā vai Latgalē - jo augstāks izglītības līmenis, jo labākas izredzes atrast darbu," uzsver ekonomists Kazāks.
Lai mazinātu reģionu riskus fragmentēties un atpalikt attīstībā, Kazāks uzsver, ka būtiski ir nodrošināt un palielināt iedzīvotāju mobilitāti. „Mobilitāte uzlabo ienākumus. Neizbēgism no virzīšanās uz reģionu centriem. Vai cilvēki aizbrauc uz ārzemēm vai lielajām reģionu pilsātēm... Manuprāt, otrais variants ir tas optimālais, uz ko mums jāfokusējas," tā Kazāks.
