Maija salnās krietni cietuši ķirši, agrās plūmes un zemenes

Dārzkopji pagaidām neprognozē lielus postījumus salnu skartajiem dārziem. Lai arī kopumā audzētavās situācija nav kritiska, tomēr krietni cietuši ķirši un agrās plūmes. Tikmēr dārzeņu sektorā, iespējams, nelieli sala postījumi bijuši kāpostiem, taču kopumā sausuma dēļ daudzviet sējumi vēl nebija sadīguši. Savukārt Lauku konsultāciju un izglītības centrs norāda, ka vēl iespējamas vēlās jūnija salnas.

Maija salnās krietni cietuši ķirši un agrās plūmes, nedaudz – arī kāpostiSintija Ambote
    Maija salnās Latvijas dārzos visvairāk cietušas plūmes, kā arī skābie un saldie ķirši. Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte skaidroja, ka kopumā zaudējumus nozarei pagaidām vēl grūti novērtēt, taču ražu un cenas, visticamāk, tas ietekmēs īpaši ogu sektorā.

     

    Šogad bijušas cerības par bagātīgu ražu un cenu kritumu, taču postījumu dēļ daļai produkcijas cena paliks līdzīga kā pērn.

    "Vairāk, protams, cieta tas, kas ziedēja – ķirši, agrās plūmes. Ābelēm arī būs kāda ietekme, bet šķiet, ka neliela. Arī upenes un jāņogas ir cietušas, kā arī diezgan cietušas agrās zemenes. Savukārt melleņu agrajām šķirnēm, kam jau bija atvērušies ziedi cietuši kādi 10 – 15 %," vērtēja Rudzāte.

    Tikmēr "Zemnieku saeimas" pārstāve, dārzeņu audzētāju kooperatīva vadītāja Edīte Strazdiņa norāda, ka agri iesētās kultūras lielākoties nav vēl sadīgušas sausuma dēļ.

    "Iesējot diezgan pasausā augsnē, dīgšana ir lēnāka un līdz ar to varbūt uz šo aukstuma vilni no zemes vēl nekas nebija izlīdis. Ja vērtējam situāciju ar stādiem, kas ir iestādīti jau uz lauka – ja tie bija zirņi vai pavisam agrās kultūras un nebija apsegti, tad, protams, nedaudz varbūt ir nosalis. Taču tas apjoms ir pavisam neliels un šis sala postījums nav jūtams. Vietām gan ir cietuši kāposti, bet tie nav pilnībā nosaluši. Tikai ārējās lapas apsalušas un vidiņi turpina augt," atzina Strazdiņa.

    Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils secināja, ka postījumu apmēri katram audzētājam saistīti ar dārza izvietojumu.

    Situācija atšķiras reģionos, bet paaugstināta riska zonas ir dārzi, kas atrodas ieplakās, zemākās vietās, kur aukstais gaiss varēja sakrāties, un tuvumā nav ūdenstilpju.

    "Ja ziedi birst ar visām ziedlapiņām un ziedkātiņu, tad pilnīgi skaidrs, ka tie bojājumi ir. Ja ir bijusi vidēji stipra salna, bet, ja bijusi vidēji spēcīga, tad parasti ziedam paliek melna drīksna, ko šobrīd jau var redzēt. Tuvākajā laikā būs pilnībā skaidrs, uz kādām ražām varēsim cerēt. Protams, vēl iespējamas ir vēlās jūnija sākuma salnas, kas būs tāds punkts uz "i", bet ir grūti prognozēt kur un cik lielas tās būs. Ir skaidrs, ka maldīgajām kultūrām kā krūmmelenēm un dzērvenēm ir jābūt izbūvētām pretsalnas sistēmām ar pietiekošu ūdens daudzumu," sacīja Narvils.

    Augļkopju asociācijā vēl norādīja, ka Latvijas augļu dārzos joprojām vien nelielam skaitam audzētāju ir pret salnu aizsardzības laistīšanas sistēmas, kuru ierīkošanai cer gūt atbalstu jaunajā Eiropas fondu plānošanas periodā.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti