Šāds piedāvājums radies Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotā darba grupā, kurā piedalās arī Finanšu ministrija un Satiksme ministrija. Privatizācijai šobrīd neesot īstais laiks. Svarīgāk ir saglabāt un celt uzņēmumu vērtību, ko varot darīt, papildinot cits cita pakalpojumu klāstu.
Uzņēmumā „Lattelecom” neslēpj, ka tieši no turienes nāk pamudinājums darba grupai šādu variantu apspriest. „Tur ir vairāki labumi. Bet viens no tiem ir tas, ka mūsdienās attīstīties tālāk bez mobilo sakaru iespējām ir apgrūtinoši (..) Un skaidrs, ka, ja šo darījumu akcionāri - valsts un „Telia Sonera” atbalstīs, mēs varētu ietaupīt izdevumu sadaļā un palielināt investīcijas, kas uzlabos konkurētspēju,” teica „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
LMT par šādu attīstības versiju uz sava rēķina gan nepriecājas. Uzņēmuma prezidents Juris Binde sarunā ar LTV uzsvēra - ar LMT neviens neesot konsultējies. „Cik var saprast no masu medijiem, tad šis dokuments ir pamatā izveidots, balstoties uz viena tirgus dalībnieka – „Lattelecom” - viedokļa, un nu šajā situācijā acīmredzot vajadzētu šo dokumentu padarīt pieejamu arī citiem, lai visai nozarei būtisko jautājumu varētu ļoti nopietni apriest,” saka Binde.
Arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors par plāniem ir pārsteigts. Viena liela uzņēmuma izveidošana noteikti mazināšot konkurenci. Turklāt neesot izslēgti zemūdens akmeņi. „Mēs nezinām īsti, kas tur notiks, varbūt grib nomainīt valdi, varbūt savus cilvēkus grib ielikt reorganizācijas procesā. Varbūt viņi grib kaut kādā veidā atraduši interesantu stratēģisko investoru, kas varētu šo te lietu pacelt,” norāda Jānis Lelis.
Asociācijas pārstāvis turklāt neizslēdz, ka tas varētu notikt arī skandināvu uzņēmuma „Telia Sonera” interesēs. Tam šobrīd pieder 49% akciju gan „Lattelecom”, gan LMT. „Telia Sonera” nekad nav slēpusi vēlmi iegūt kontrolpaketi abos uzņēmumos, nopērkot valsts daļas. Taču bažas par konkurences mazināšanos neļāva īstenot šādu privatizāciju.
Ekonomikas ministrs gan kritiku noraida un konkurences problēmas nesaskata. „Es tomēr uzskatu, ka nevajadzētu būt īpašiem riskiem. Protams, ka Konkurences padomei ir jādara savs darbs un jāvērtē, bet jāvērtē jau konkrēti. Ja raugāmies uz reāliem faktiem - Lietuvā un Igaunijā šāds apvienots uzņēmums ir izveidots jau pirms vairākiem gadiem un neviens nevar apgalvot, ka tur trūkst konkurences šajā jomā,” klāsta ministrs Daniels Pavļuts.
Plāni apvienot uzņēmumus gan neizslēdz, ka arī privatizācijas jautājums pēc laika atkal būs aktuāls, atzina ministrs. Taču pagaidām nevarot atbildēt, kad tas notiks. Savukārt apvienošanas plānus valdība varētu skatīt jau tuvākajā laikā.
