„Liepājas metalurgs” gatavo kārtējo plānu, kas paredz ražošanas izmaksu samazināšanu. Plāns jau faktiski esot gatavs, to Liepājas domes Pastāvīgās attīstības komitejas sēdes laikā apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Viņš gan atzīst, ka uzņēmums gatavojas situācijai, ja tā paliks vēl sliktāka.
"”Metalurgam" nekas nav skaidrs. Liepājas domei tā bilde ir vēl neskaidrāka. Mēs pieļaujam, ka aprīlī skaidrība tomēr būs - attiecībā uz potenciāliem investoriem un uz valdības lēmumiem," saka Terentjevs.
Plāns paredz darbinieku atbrīvošanu visos līmeņos, arī administrācijā, taču tikšot ņemts vērā, vai ģimenēs ir invalīdi un bērni. Pašlaik plānotā samazināšana varētu skart 8 - 10% darbinieku.
”Samazināšana pamatā balstās uz to, ka mūsu maksimālā jauda mēnesī, ko mēs varam ražot, ir 70 – 75 tūkstoši tonnu, bet aprīlī mums ir apstiprināts iepriekšējais plāns - 45 tūkstoši tonnu. Faktiski mēs redzam, ka mēs saražosim ne vairāk kā 30 tūkstoš tonnu. Ņemot to vērā, mums ir jākoriģē strādājošo skaits," skaidro valdes priekšsēdētājs.
Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane apgalvo, ka dienests ir gatavs strādāt ar "Metalurga" darbiniekiem. Plānotas tikšanās ar cilvēkiem, un tiks meklēti iespējamie risinājumi. Katru mēnesi NVA Liepājas filiālē saņem 130 – 140 jaunas darba vakances. Gada laikā darbu atrod aptuveni pieci tūkstoši bezdarbnieku.
„Mēs ceram, ka šo atbrīvoto darbinieku skaists varētu apstāties pie šiem 10 %. Tas varētu būt labākais, kas šajā gadījumā var notikt. Tas, ko mēs gaidām no "Liepājas metalurga", lai tas laicīgi paziņo par kolektīvo atlaišanu, kā to paredz Darba likums.”
Ņemot vērā finanšu grūtības, uzņēmums lūgs palīdzību arī pašvaldībai, lai varētu uzturēt sporta bāzes. Par to sarunas varētu notikt tuvākajā laikā. Veidojot "Liepājas metalurga" 2013. gada budžetu, katru mēnesi sportam bija paredzēts atvēlēt 120 tūkstošus latu, taču tagad to plānots samazināt.
”Jau nav divas hokeja komandas. Tagad nolemts [sponsorēt] 70 tūkstošus. Kā sporta klubs ar šo situāciju tiks galā, tas jau ir cits jautājums. Ļoti iespējams, ka pat 70 [tūkstošus] vairs nevarēs sponsorēt, jo nebūs, no kā. Neviens tagad nevar pateikt, kas būs pēc nedēļas," skaidro uzņēmuma „Liepājas metalurgs” galvenā ekonomiste Benita Imbovica.
"Liepājas metalurgs" aprīlī nespēs veikt arī kārtējo valsts galvotā kredīta maksājumu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A" 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā, tādēļ tas, visticamāk, būs jādara Valsts kasei.
"Liepājas metalurgs" ceturtdien apturējis pamatražošanu, kā iemeslu minot apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tas nozīmē, ka šobrīd dīkstāvē ir 600 darbinieku velmētavas un 400 tēraudkausēšanas kompleksā. Ar 30% lielu jaudu uzņēmums plāno atsākt savu darbu 15. aprīlī.
Jau vēstīts, ka Valsts kase ir gatava valsts galvotā kredīta kārtējo maksājumu nepilnu piecu miljonu latu apmērā veikt „Liepājas metalurga” vietā. Tas jāsamaksā līdz aprīļa beigām, taču līdz šim uzņēmums nav lūdzis nokārtot šīs saistības metalurģijas kompānijas vietā, stāsta Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.
„Saskaņā ar galvojuma apkalpošanas līgumu noteikumi ir sekojoši - uzņēmumam ne mazāk kā desmit kalendārās dienas pirms maksājuma veikšanas mums ir jāatsūta oficiāls dokuments, kam pievieno rēķinu attiecīgi par pilnu vai daļēju summu, ko viņš nespēj segt. Tad, kad šo saņemam, tad attiecīgi maksājam. Otrs variants - ja „Liepājas metalurgs” šinī gadījumā mūs informē, tad attiecīgi noteikti, ka kreditētāja banka informēs mūs par to, ka „Liepājas metalurgs” nav veicis maksājumus un mums kā galvotājam tas ir jāizdara (..). Jā mēs dabūsim maksāt, bet šos te galvojumus pilnībā sedz ķīla,” skaidro Dzelme.
„Liepājas metalurgā” pagaidām nevarēja pateikt, kad kompānija varētu lūgt Valsts kasei uzņēmuma vietā samaksāt kārtējo kredīta maksājumu. Nepilnu 60 miljonu latu kredītu metalurgs no Itālijas bankā "UniCredit” aizņēmās, un valsts par to sniedza galvojumu pirms vairāk nekā trim gadiem.
