Valsts kases pārstāvis uzsvēra, ka nav saprotami uzņēmuma vadības noteiktie kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzīti kreditori, kuru saistības tiek dzēstas. Šogad kopumā uzņēmums esot atmaksājis jau 25 miljonu parādsaistību, tomēr tajā pašā laikā "Liepājas metalurga" vadība apgalvo, ka valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumus nespēj veikt, tādēļ to nākas darīt valstij. Valsts kase gan pieprasījusi skaidrojumus par to.
Tikmēr valdība izveidojusi darba grupu četru ministru – finanšu, ekonomikas, reģionālās attīstības un labklājības – sastāvā. Šī grupa koordinēs valdības darbu un gatavos plānu B gadījumam, ja "Liepājas metalurgu" neizdodas glābt. Tā palīdzēs uzņēmumu stabilizēt un vienlaikus strādās pie plāna „B" gadījumā, ja kompānijas akcionāri nevarēs stabilizēt uzņēmuma darbību un daudzi simti kompānijā strādājošo paliks bez darba. Vadības darba grupa, kur būs pārstāvēti vairāki ministri, Valsts kase un Liepājas vadība, esot nepieciešama, lai koordinētu nepieciešamos pasākumus „Liepājas metalurga" glābšanai, kā arī labākai saziņai ar uzņēmuma darbiniekiem, kuri ir nepietiekami informēti par kompānijā notiekošoJāpiebilst, ka valdības pārstāvju izteikumi par uzņēmuma iespējām pārvarēt grūtības kļūst arvien pesimistiskāki.
"Ja pēkšņi notiek brīnums un akcionāri attopās un saprot, ka šeit ir runa par reāliem dzīviem cilvēkiem, kuru eksistence ir atkarīga no tā, vai viņi spēs vai nespēs beigu beigās savas biznesa problēmas atrisināt... Varbūt tas notiek, un tad nebūs šī darba grupa vispār jāsasauc," sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.
"Liepājas Metalurga" valdes loceklis Valērijs Terentjevs gan uzsvēra, ka akcionāri strādājot pie investoru piesaistes un kāds nopietns potenciālais ieguldītājs būšot zināms jau šīs nedēļas beigās.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāstīja, ka joprojām tiek gaidīta visu „Liepājas metalurga" akcionāru atbilde par izvirzītajiem nosacījumiem - nomainīt valdi un investēt 25 miljonus latu. Šos nosacījumus izvirzīja lielākie kompānijas kreditori jeb tā sauktais kreditoru klubs. Lai arī atbildi var sniegt vēl divas dienas, līdz šim saņemtie signāli nav pozitīvi. Pavļuts uzsver, ka privātie akcionāri neatradīs sevī gatavību ieguldīt līdzekļus savā uzņēmumā, lai tas turpinātu darbu. Šeit tiek runāts par to, lai ieliktu uzņēmumā naudu, lai tas varētu darboties.
Nepatīkamus pārsteigumus metalurģijas kompānijas akcionāri sagādājuši Valsts kasei - tai Liepājas Metalurgs uzņēmuma vietā lūdza segt valsts galvotā kredīta kārtējo maksājumu aptuveni piecu miljonu latu apmērā. Tanī pašā laikā „Liepājas metalurgā" atradusies nauda, lai varētu samaksāt 25 miljonus latu kreditoriem, kas nav kreditoru kluba biedri, stāsta Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Valsts kases pārvaldnieks gan atzina, ka Valsts kase pēc „Liepājas metalurga" lūguma segs kārtējo maksājumu par kredīta pamatsummu. Par līdzekļu atgūšanu tiks lemts kompānijas kreditoru sapulcē. Tikmēr „Liepājas metalurgā" situācija pasliktinās - kompānija šodien paziņojusi par plāniem atlaist aptuveni 80 darbiniekus un tiek vērtēta iespēja atlaist vēl pāris simts cilvēku.
Jāpiebilst, ka uzņēmumā atkal apturēta ražošana un tiek plānota 229 darbinieku atlaišana.
