Likumprojekta virzītāji uzsver, ka tā ir viena no prasībām, lai Latvija varētu iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD.
Savulaik tikai Latvijas smagais finanšu kritiens un tam sekojošā krīze piespieda partijas likvidēt uzņēmumu politiskās padomes. Tagad pieci gadi pagājuši un Saeima atkal ir pavērusi ceļu kādreiz skarbi kritizētā modeļa atdzimšanai.
Lielās grūtībās un smagos kompromisos tapušajam likumam pirms galīgā lasījuma tika iesniegti vairāk kā 270 priekšlikumi, tomēr Saeima paspēja izskatīt to stundas laikā. Liela daļa priekšlikumu nāca no „Saskaņas centra” deputāta Jāņa Tutina - tie bija saistīti ar vēlmi tomēr atteikties no ieceres par padomēm publiskajās kapitālsabiedrībās.
Tomēr Tutina priekšlikumus Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdza neatbalstīt ziņotāja par likumu - Zanda Kalniņa-Lukaševica no „Vienotības”. Padomju nepieciešamību Kalniņa-Lukaševica bija gatava aizstāvēt arī pēc Saeimas sēdes, noraidot to, ka tagad gaidāma atgriešanās pie trekno gadu tikumiem:
Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš atzinis, ka jaunais likums attieksies uz visiem valsts uzņēmumiem, kā arī ostām un teātriem, portālam lsm.lv norāda Saeima.
Jaunais likums aizstās līdzšinējo likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Tas noteiks vienotu kārtību efektīvākai valsts uzņēmumu pārvaldībai.
Grozījumi ievieš daļēji centralizētas valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli. Līdz ar izmaiņām valsts kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, ko būs iecēlis Ministru kabinets.
Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka no 2016.gada lielajos valsts uzņēmumos varēs veidot padomes. Tās varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Līdz šim valsts uzņēmumos padomes veidot nedrīkstēja. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.
Plānots, ka valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam būs jānosaka kārtība, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus.
Tāpat ieviesti konkrēti principi valsts uzņēmumu pārvaldītāju atlasei. Turpmāk par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nebūs sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī kurai nebūs atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nebūs atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku. Līdzšinējais regulējums noteica, ka par valdes vai padomes locekli var būt persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina uzdevumu profesionālu izpildi. Tāpat kapitāla daļu turētājam būs jāizveido komisija, kurai būs pienākums izvērtēt amata kandidātus. Komisijā būs jāiekļauj arī neatkarīgi eksperti un nepieciešamības gadījumā arī novērotāji ar padomdevēja tiesībām.
Līdz ar grozījumiem noteikta jauna valdes locekļu darba samaksas un prēmēšanas kārtība, ņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus. Ministru kabinetam līdz 2016.gada 1.janvārim jānosaka valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikumi, ņemot vērā atalgojuma vidējo apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā.
Tāpat valdes vai padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot tam koeficientu 10. Savukārt prēmija nedrīkstēs pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru, bet padomes loceklim - viena mēneša atlīdzības apmēru.
Izmaiņas paredz arī jaunas prasības attiecībā uz informācijas atklātību - turpmāk pašam uzņēmumam vai valsts kapitālu daļu turētājam savā mājaslapā būs jāpublicē aktuālā informācija, tostarp ziņas par izmaksātajām dividendēm un veiktajiem maksājumiem valsts budžetā.
Jaunais likums ievieš pienākumu valsts kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas. Tāpat grozījumi paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, ņemot vērā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģiju un sasniegtos rezultātus.
Galīgajā lasījumā būtiskas izmaiņas jaunajā likumā parādījās, pateicoties padomju atjaunošanas ieceri iepriekš kritizējušās „Vienotības” pārstāves Ilmas Čepānes priekšlikumiem.
Deputāti atbalstīja Čepānes ierosinājumu noteikt valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzībai griestus desmit vidējo mēnešalgu valstī apmērā. Piemēram, šobrīd tie būtu apmēram 7,5 tūkstoši eiro.
Tāpat deputāti nobalsoja par Čepānes ideju ierobežot valsts kapitālsabiedrību amatpersonu prēmijas. Sākotnēji likumā bija plānots noteikt, ka to apmērs nevar pārsniegt četras mēnešalgas, taču tagad nolemts, ka valdes loceklim prēmija nevarēs pārsniegt divas, bet padomes loceklim - vienu mēnešalgu. Prēmiju varēs izmaksāt reizi gadā.
Par likumprojektu kopumā galīgajā lasījumā nobalsoja 77 deputāti, bet pret bija vienīgi ārpus frakcijām esošā Inguna Rībena. „Par” balsoja gan opozīcijā esošā „Saskaņas centra” frakcijas vairākums, gan teju visi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan uzsver - viņš pats partijas priekšvēlēšanu programmā pausto solījumu iestāties pret padomju atjaunošanu nav pārkāpis.
Partijas biedru vai partijām pietuvinātu cilvēku prasmes vadīt uzņēmumus jau kopš idejas rašanās brīža izpelnījušās ironiskus komentārus par āžiem un dārzniekiem.
„Tad jau arī man varētu uzticēt aklo zarnu izoperēt,” 1996.gadā sacīja toreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopāns.
Tomēr ideja izrādījās pat ļoti dzīvotspējīga. Uzņēmumu padomēs valdošās partijas parasti spēja iekārtot ap 50 sev vajadzīgu cilvēku un to nemaz neslēpa.
Dažkārt apvienojot pat vairākus amatus, tur varēja nopelnīt ap 12 tūkstošiem eiro mēnesī. Tas varēja palīdzēt papildināt arī partijas kasi.
Mainoties valdībām, ienesīgos amatus padomēs varēja iemainīt pat pret ministru posteņiem, bet arī tad ne katrs izdevīgo vietu gribēja atdot.
Dienā, kad tika apstiprināta Valda Dombrovska pirmā valdība, uz toreizējā taupības viļņa padomes beidzot tika nolikvidētas, turklāt vienbalsīgi.
„Es nevaru noticēt, ka tas ir noticis!” toreiz 2009,gadā sacīja Čepāne.
Toties šodien gandrīz tikpat vienbalsīgi pieņemts likums, kur padomes tiek atjaunotas. Tam nespēja pretoties arī padomju likvidēšanas projekta autore, kam gan izdevās paaugstināt prasības un samazināt privilēģijas padomju locekļiem, beigās atbalstot likuma galavariantu .
„Ziniet, es nākotnē varbūt no malas noskatīšos un es ceru, ka es neko tādu neredzēšu, kā tas bija 2007.-2008.gadā, kad visas šīs padomes un viņu funkcionēšana tika novesta līdz absurdam,” tagad saka Čepāne.
Likums nosaka stingru kārtību nominācijas kārtībai, atklātu procedūru, tai skaitā komisijā ir jāpiedalās sabiedrības pārstāvjiem, likums nosaka kritērijus, ka ir jābūt šais profesionalitātei, jābūt pieredzējušam nozarē, jābūt augstākai izglītībai, nevainojamai reputācijai, skaidroja deputāte Zanda Kalniņa – Lukašēviča.
Tiesa gan, pie visa tā nav aizliegts būt politisko partiju biedram. Paredzams, ka padomes tiks atjaunotas 12 lielajos uzņēmumos – „Latvenergo”, „Valsts ceļos” pastā, dzelzceļā, „Gaisa satiksmē”, lielajās slimnīcās, „Valsts mežos” un „Valsts nekustamajos īpašumos”.
Cik skaitliski lielas būs uzņēmumu padomes un valdes un kā tiks izvirzīts un apstiprināts to sastāvs, vēl lems valdība.
