Pērngad Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopā ierakstīti vairāk nekā 16 000 uzņēmumu. Tas ir mazāk nekā 2011. gadā, kad jaundibināto uzņēmumu skaits sasniedza rekordu - vairāk nekā 18 000. „Normāls rādītājs, bet, protams, salīdzinot ar 2011.gadu, tas ir samazinājums par 9% un salīdzinot ar 2012.gadu tas ir samazinājums par 3%," vērtē „Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa.
Vairāk nekā 90% no pērn dibinātajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un lielākā daļa no tām - mazkapitāla. Šo iespēju dibināt uzņēmumu, ieguldot vienu latu vai nu jau vienu eiro, izmanto gan jaunie biznesmeņi, gan jau rūdīti uzņēmumu dibinātāji un vadītāji. „Mēs esam pavērojuši un mazkapitāla SIA dibina arī tādi, kam jau ir pieredze uzņēmējdarbībā, bet ir pietiekošs skaits, kam šī ir pirmā pieredze uzņēmējdarbībā. Apmēram 30% ir jaunpienācēji, uzņēmēji, kas nav strādājuši uzņēmējdarbībā kā amatpersonas vai dalībnieki," saka Kiopa.
Tomēr pēdējo mēnešu uzņēmumu dibināšanas dinamika uztraucoša, atzīst Kiopa.
Paskatoties pēdējo mēnešu dinamiku, redzam, ka novembrī jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir bijis zemāks, un viens izskaidrojums varētu likumdevēja pieņemtā norma par mikronodokļa izmaiņās. Daudziem uzņēmējiem tas rada bažas par nākotni un perspektīvu šim virzienam," saka Kiopa.
Saeimas deputāti nolēma no 2015. gada paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Tam, ka pat runas par mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu vai atcelšanu jau aizbiedē potenciālos uzņēmējus, piekrīt arī Jānis Endziņš no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. „Tā diemžēl ir. Kāpēc? To soli spert ir pietiekami sarežģīti un grūti un tad ir jautājums, ko valsts tajā brīdī saka - pamēģini, tu to vari, vai valsts saka: nu nezinu, nezinu, tie uzņēmēji tik labi nemaz nav, tos nodokļus viņiem vajadzētu celt un celt. Tās runas pašas par sevi mazina to vēlmi," norāda Endziņš.
Vērtējot uzņēmumu dibināšanas un likvidēšanas attiecību, ir redzams, ka uzņēmumu skaits joprojām pieaug - uz katriem četriem jaundibinātajiem uzņēmumiem, viens, tā teikt, aiziet pa skuju taku. Tomēr 2013. gadā likvidētie nedaudz vairāk par 4000 uzņēmumu jau pavisam drīz varētu likties niecīgs skaits. „Iespējams, likvidēto uzņēmumu skaits varētu pieaugt, jo VID saimnieciskās darbības apturēšana tiem uzņēmumiem, kas nedarbojas, iespējams, dažkārt ir nodokļu parādi vai tamlīdzīgas lietas. Ja runājam absolūtos skaitļos, tad VID pusotra gada laikā ir apturējis darbību 10 000 uzņēmumu," saka Kiopa.
Otrs faktors, kura dēļ varētu pieaugt likvidēto uzņēmumu skaits, ir nupat ieviestais riska personu saraksts. Jau no šā gada vasaras cilvēki, kas būs iesaistīti nodokļu shēmās vai, piemēram, fiktīvajā uzņēmējdarbībā, nevarēs būt uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas. Tomēr, kā uzsver Kiopa no „Lursoft", satraukumam par šāda tipa uzņēmumu likvidēšanu nav pamata. „Tas nav nekas kritisks, principā šādā veidā mēs attīrām uzņēmējdarbības vidi no tukšiem, čaulas uzņēmumiem un iegūstam tīrāku statistiku par uzņēmējdarbības vidi, kas mums Latvijā faktiski ir," saka Kiopa.
Kopā laikā no 1991. gada likvidēti ir 99 000 uzņēmumu, bet dibināti - vairāk nekā 300 000. Tā rezultātā šobrīd aktīvi ir 209 000 uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību.
Ziņots, ka Saeima apstiprināja pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu no 9% līdz 15% turpmākajos gados. Grozījumu autori norādīja, ka iedzīvotāji mikrouzņēmumus nereti izmanto negodīgos nolūkos – nevis, lai dibinātu jaunu uzņēmējdarbību, bet gan, lai nodibinātu mikrouzņēmumu kā veidu, lai izvairīties no nodokļu maksāšanas.
