Lidostas stratēģija līdz 2027. gadam uzsvars tiek likts ne tikai uz apkalpoto pasažieru skaita palielināšanu līdz 9 miljoniem, bet arī uz zaļo mērķu īstenošanu, būtiski samazinot oglekļa dioksīda izmešus, reizē uzlabojot lidojumu punktualitāti. Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norādīja, ka stratēģija balstīta uz to, lai nākotnē attīstītu lidostu par Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru:
"Pēdējo pirmspandēmijas gadu rādītāji apliecina lidostas "Rīga" stabilās un neapstrīdamās līderpozīcijas Baltijā. Pateicoties veiksmīgai infrastruktūras attīstībai, nacionālā pārvadātāja "airBaltic" izaugsmei, konkurētspējīgai tarifu politikai un izmantojot ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, lidosta "Rīga" ir pozicionējusi sevi kā reģionālu gaisa satiksmes centru Ziemeļeiropā."
Lidostā arī norādīja, ka šis mērķis, kas ir ļoti ambiciozs, ir sasniedzams, nostiprinot un palielinot tiešo savienojamību no Rīgas, kā arī uzturot augstu transfēra pasažieru skaitu, piedāvājot pasažieriem mūsdienīgus pakalpojumus un augstu servisa līmeni. Tas sevī iekļauj arī dažādu inovāciju ieviešanu, kas vērstas uz aviācijas nozares attīstību.
Covid-19 pandēmijas laikā bija skaidri redzams, ka arvien lielāku lomu aviopārvadājumos ieņem kravas pārvadājumi un e-komercija. Vērtējot šos procesus, lidostas "Rīga" nākotnes stratēģija paredz ne tikai palielināt aviācijas kravu apjomu līdz 48,5 tonnām gadā, bet vienlaikus attīstīt lidostas pilsētas konceptu, kas piedāvā ne tikai pasažieru un kravu aviācijas pakalpojumus, bet veido biznesa ekosistēmas, nodrošina izcilus savienojumus un piedāvā jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan ar aviācijas jomu tieši nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai.
Starptautiskās lidostas "Rīga" nākotnes pilsētas centrā būs lidostas jaunais pasažieru terminālis 30 tūkstošu kvadrātmetru platībā ar kapacitāti līdz 12 miljoniem pasažieru gadā, kas būs savienots ar "Rail Baltica" dzelzceļa staciju, veidojot vienotu pasažieru apkalpošanas kompleksu.
"RIX Business City" attīstība paredz viesnīcu, biroju centru, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavu izveidi, kas nodrošinās ne tikai jaunas darbavietas, bet radīs attīstības iespējas visdažādākā veida uzņēmējdarbībai. Aviācijas kravu un e-komercijas palielināšanai, plānots izveidot "Rix Cargo City" tādējādi, radot jaunas iespējas gaisa kravu un e-komercijas noliktavu vai loģistikas centru būvniecībai ar tiešu piekļuvi 2020. gadā atvērtajam jaunajam kravu peronam. Komentējot šo, lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs uzsvēra, ka šādi lidosta veidotos par pašpietiekamu galamērķi ikvienam:
"Mēs attīstīsim lidostas pilsētu kā multimodālu satiksmes un loģistikas centru, kas savieno dažādus transporta veidus. Radot daudzveidīgas darba, tikšanās, zināšanu apmaiņas un atpūtas iespējas ceļotājiem, uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem."
Jaunais "airBaltic" kravu terminālis plānots līdzās DHL reģionālajam centram un kravu peronam, kas iezīmēs turpmāku kravu apkalpošanas zonu attīstību.
Lidostas stratēģija paredz īstenot arī būtiskus pasākumus ilgtspējas jomā, lai lidostas ilgtermiņa biznesa panākumi, stratēģiskie mērķi un uzdevumi tiktu sasniegti ar atbildīgu un sabalansētu rīcību visos ilgtspējas aspektos. Tas paredz energoefektivitātes un efektīvu resursu izmantošanu risinājumu ieviešanu, piemēram, saules paneļu un citu alternatīvo enerģijas ieguves risinājumu ieviešanu, kā arī plānots pāriet uz videi draudzīga transporta izmantošanu lidlaukā. Tāpat tiek paredzēti dažādi risinājumi, lai mazinātu lidmašīnu radītos trokšņus.
Lidosta līdz 2050. gadam apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu.
Stratēģijas "Skrejceļš 2027" investīciju plānā noteiktas ilgtermiņa investīciju prioritātes – 155 miljoni eiro pasažieru termināļa paplašināšanai, ieskaitot arī nepieciešamo finansējumu automātiskās bagāžas šķirošanas sistēmas ieviešana, kā arī ceļu, viaduktu un autostāvvietu izbūvei, bet 58 miljoni eiro – investīcijām lidlauka infrastruktūrā, kas iekļauj gan gaisa kuģu peronu un manevrēšanas ceļu pārbūvi un atjaunošanu, gan lidlauka transporta tehnikas nomaiņu, pilnīgu perona apgaismojuma pāreju uz LED gaismekļiem un citus nepieciešamos ieguldījumus.
"Mūsu attīstības prognozes un nepieciešamie ieguldījumi balstās starptautiskās prognozēs par aviācijas nozares atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, reģiona aviācijas tirgus analīzē un lidostas "Rīga" potenciāla un priekšrocību izvērtējumā, kā arī rūpīgos un reālistiskos aprēķinos, analizējot dažādus scenārijus un dažādas finansējuma piesaistes iespējas," skaidroja lidostas valdes loceklis Normunds Feierbergs. Viņš arī piebilda, ka, ņemot vērā apjomīgo ieguldījumu apmēru tuvākajos gados, lidosta "Rīga" plāno investīciju projektu īstenošanai piesaistīt gan ES struktūrfondu finansējumu, gan kredītiestāžu finansējumu.
Plānots arī emitēt obligācijas. Kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Lidostas "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits 2021. gadā pārsniedzis 2,35 miljonus, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu jeb pirmo kovida pandēmijas gadu ir pieaugums par 17%, bet, salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem, pasažieru skaita kritums ir 70%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2021. gadā.
Visvairāk – 57% – pasažieru lidostā "Rīga" pērn pārvadāja nacionālā aviokompānija "airBaltic". Piekto daļu jeb 21% pasažieru uz Rīgu un no Rīgas pārvadāja Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", kas savu klātbūtni lidostā "Rīga" pagājušā gada rudenī stiprināja, ievērojami paplašinot galamērķu klāstu un uzsākot to apkalpošanu ar Rīgā bāzētiem gaisa kuģiem.
Rīga joprojām ir iecienīts tranzīta punkts ceļotājiem – lidostu "Rīga" transfēram uz tālākiem galamērķiem 2021. gadā izmantojuši 529,4 tūkstoši jeb 22% pasažieru. Savukārt neregulāro jeb čartera lidojumu segmenta īpatsvars lidostā "Rīga" 2021. gadā bija 7% no visiem pasažieru pārvadājumiem. Salīdzinājumam – 2019. gadā tie bija 4%.
Populārākie galamērķi no Rīgas 2021. gadā bija Londona, Tallina, Frankfurte, Kijeva un Amsterdama.
