Lidosta «Rīga» 2021.gadā apkalpojusi par 17% vairāk pasažieru nekā pirmajā pandēmijas gadā

Lidostas “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits 2021. gadā pārsniedzis 2,35 miljonus, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu jeb pirmo kovida pandēmijas gadu ir pieaugums par 17%, bet,  salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem, pasažieru skaita kritums ir 70%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2021. gadā.

Pasažieru pārvadājumos pērn – pakāpeniska stabilizācija

Populārākie galamērķi no Rīgas 2021. gadā bija Londona, Tallina, Frankfurte, Kijeva un Amsterdama. 

Visvairāk – 57% – pasažieru lidostā “Rīga” pērn pārvadāja nacionālā aviokompānija “airBaltic”. Piekto daļu jeb 21% pasažieru uz Rīgu un no Rīgas pārvadāja Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair”, kas savu klātbūtni lidostā “Rīga” pagājušā gada rudenī stiprināja, ievērojami paplašinot galamērķu klāstu un uzsākot to apkalpošanu ar Rīgā bāzētiem gaisa kuģiem. 

Rīga joprojām ir iecienīts tranzīta punkts ceļotājiem – lidostu “Rīga” transfēram uz tālākiem galamērķiem 2021. gadā izmantojuši 529,4 tūkstoši jeb 22% pasažieru. Savukārt neregulāro jeb čartera lidojumu segmenta īpatsvars lidostā “Rīga” 2021. gadā bija 7% no visiem pasažieru pārvadājumiem. Salīdzinājumam – 2019. gadā tie bija 4%.

“Eiropas Savienības digitālā sadarbspējīgā Covid-19 jeb “zaļā” sertifikāta ieviešana pagājušā gada vasarā ļāva vismaz daļēji atjaunot epidemioloģiski drošas ceļošanas iespējas un salāgoja tās visā Eiropā. Lidostai “Rīga” tas nozīmēja lielāku apkalpoto pasažieru skaitu, – kopš augusta ik mēnesi lidosta apkalpo aptuveni pusi no 2019. gadā attiecīgajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita,” norādīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. 

Izaugsme aviācijas kravu segmentā

Stabilu izaugsmi pērn piedzīvoja aviācijas kravu segments, un to lidostā “Rīga” raksturo vairāki būtiski notikumi. Kravu pārvadājumus uz un caur lidostu “Rīga” ne vien palielināja esošie pārvadātāji, bet, pandēmijas ietekmē strauji pieaugot e-komercijas apjomiem, ir izveidots jauns gaisa kravu savienojums starp Rīgu un Honkongu, ko divas reizes nedēļā nodrošina starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak”. 

Ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic” pērn tika noslēgta vienošanās par jauna kravu centra izveidi, savukārt uzņēmums “DHL” 2021. gadā lidostā pabeidza sava reģionālā sūtījumu apstrādes centra izveidi. 

“Šie fakti apliecina, ka notiekošie darbi lidostas kravu segmenta – “RIX Cargo City” attīstībai un stiprināšanai ir soļi pareizā virzienā un klienti novērtē lidostas “Rīga” kā reģiona aviācijas centra potenciālu, tai skaitā arī aviācijas kravu sektorā,” atzīmēja Odiņa.

Kopējais apkalpotais gaisa kravu apjoms pagājušajā gadā lidostā “Rīga” sasniedzis 27,9 tūkstošus tonnu, kas ir par piektdaļu vairāk nekā 2020. gadā. Par 2% pārsniegts arī 2019. gada rezultāts, kad tika pārvadāti 27,3 tūkstoši tonnu gaisa kravu. Ņemot vērā kovida pandēmijas ierobežojumus, uz pusi samazinājies ar pasažieru gaisa kuģiem pārvadāto kravu apjoms, savukārt ar kravas lidojumiem pārvadāts par 70% vairāk kravu nekā 2019. gadā. 

Ieguldījumi nākotnes attīstībai

2021. gads ieies lidostas vēsturē ar vairākiem plašai sabiedrībai mazāk redzamiem, tomēr lidostas darba procesiem, infrastruktūras attīstībai, lidojumu drošumam un lidostas darba ilgtspējai nozīmīgiem notikumiem, informēja lidostā. 

2021. gada septembrī tika atklāts jauns ātrās nobraukšanas ceļš lidlaukā, kas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādējādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, tā samazinot arī piesārņojošo vielu – CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu – emisiju apjomus.

Tāpat lidosta “Rīga” kā pirmā un pašlaik vienīgā lidosta Baltijā kopš aprīļa izmanto A-CDM procedūru, kas nodrošina savlaicīgu precīzas informācijas apmaiņu starp lidostas operatoru, gaisa kuģu ekspluatētājiem, apkalpojošajiem dienestiem uz zemes, gaisa satiksmes vadības dispečeriem un citiem iesaistītajiem no lidojuma plānošanas līdz brīdim, kad gaisa kuģis nosēžas uz skrejceļa. Tas ļauj precīzāk plānot gaisa kuģu pacelšanās laiku un samazināt pasažieru gaidīšanas laiku, samazināt resursu un degvielas patēriņa izmaksas, kas saistītas ar gaidīšanas laiku pirms pacelšanās un ar gaisa kuģu sagatavošanu lidojumam. Tāpat tiek samazināts vides piesārņojums un trokšņi. 

2021. gadā lidosta “Rīga” apkalpojusi 39 062 gaisa kuģus, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, taču salīdzinājumā ar 2019. gadu arī šai rādītājā vērojams kritums par 55%. Apkalpoto pasažieru lidojumu skaits – 28 691 – pret 2019. gadu samazinājies par 65%, savukārt apkalpoto kravu lidojumu skaits pieaudzis par 59%. Pieaugums pērn bijis arī apkalpoto biznesa aviācijas, tehnisko, militāro un cita veida lidojumu jomā. Šo lidojumu skaits, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaudzis par desmito daļu, bet salīdzinot ar 2019. gadu – par nepilniem 90%. 

Dažādos rādītājos 2021. gadā lidosta “Rīga” ir uzrādījusi labākus rezultātus nekā pandēmijas pirmajā gadā, norādīja Odiņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt