Pusdiena

Pusdiena 27.11.2017

Pusdiena

Šogad bērnu uzticības tālrunis saņēmis vairāk zvanu par seksuālu vardarbību

LDDK bažīga par ieceri veidot jaunas subsīdijas "zaļajai enerģijai"

LDDK bažīga par ieceri veidot jaunas subsīdijas «zaļajai enerģijai»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Valsts prezidenta kancelejas paspārnē strādājošās Enerģētikas drošības komisijas izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likuma projekts radījis nopietnas bažas Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK). Ietekmīgā uzņēmēju organizācija apšauba nepieciešamību vēl dāsnāk subsidēt “zaļo enerģiju”.

Darbadevēji norāda, ka līdzšinējās visai devīgās subsīdijas negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Turklāt likumprojekts tapis šaurā ekspertu lokā, neiesaistot nedz uzņēmējus, nedz par enerģētikas politiku atbildīgo Ekonomikas ministriju.  

Latvijas Darba devēju konfederācija ceļ trauksmi pēc iepazīšanās ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Enerģētikas drošības komisijas sagatavoto piedāvājumu par turpmāku atbalstu tā dēvētajai zaļajai enerģijai. Lielākās bažas ietekmīgajai uzņēmēju organizācijai rada fakts, ka komisijas sagatavotajā likumprojektā piedāvāto „zaļās enerģijas” atbalsta mehānismu ieviešana varētu vēl vairāk sadārdzināt elektroenerģijas cenu gala lietotājiem.

Neesot saprotams, kāpēc Latvijā, kur atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas bilancē jau sasniedz teju 38%, tiek piedāvāts radīt jaunus atbalsta mehānismus. Tāpat neesot skaidrs, kādēļ galvenais akcents likts uz dāsni subsidēto elektroenerģijas ražošanu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sprieda, ka saskaņā ar statistiku arī transporta un energoefektivitātes jomā varam panākt labu efektu, bet šobrīd elektrība ir galvenais no tematiem, un šobrīd pats dārgākais.

Viņa uzsvēra, ka elektroenerģijas ražošanas jaudas Latvijā jau tagad nosedz gandrīz visu pieprasījumu. Tādēļ, pirms lemt par jaunu jaudu attīstīšanu, būtu jāvērtē, vai tas maz ir nepieciešams.

Latvijai jau ir elektrotīklu savienojumi ar Igauniju un Lietuvu, un tas darīts, lai varētu pieslēgties un lētākai citur saražotajai enerģijai, atgādināja Meņģelsone.

Tikmēr ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīkojumu izveidotās Enerģētikas drošības komisijas priekšsēdis Juris Ozoliņš akcentēja, ka bez papildu atbalsta atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana nav iespējama. Viņš uzsvēra, ka komisijas ieteikumi ir vērsti uz nākotni, proti, laiku pēc 2020. gada.

Ozoliņš pagaidām nevarēja pateikt, vai viņa vadītās komisijas piedāvājums varētu pārtapt Valsts prezidenta virzītā likumdošanas iniciatīvā.

Bet bažām par to, ka piedāvājuma apspriešanā netiks iesaistītas ieinteresētās puses un par enerģētikas politiku atbildīgā Ekonomikas ministrija, neesot pamata, norādīja Ozoliņš, skaidrojot, ka priekšlikums vēl nav gatavs likumprojekts un turpmākajās diskusijās būs iesaistīti arī pārējie.

Atjaunojamo energoresursu atbalsta politikas pārskatīšanu paredz arī valdības deklarācija. Tajā pausta apņemšanās ierobežot obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu. Pagājušajā nedēļā valdība nolēma samazināt „Latvenergo” pamatkapitālu un šādi atbrīvotos līdzekļus novirzīt vienreizējai kompensācijai jeb valsts atbalsta saistību atpirkšanai.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti