LDDK aicina ieviest saīsinātā darbalaika risinājumus krīzes apstākļiem

ĪSUMĀ:

• Latvijas uzņēmēji aicina valdību ieviest saīsinātā darbalaika sistēmu.
• Tā ļautu saīsināt darbiniekiem darba stundas, bet ar valsts vai ES fondu finansējumu saglabāt līdzšinējo algu.
• Šāds risinājums tiktu pielietots vajadzības gadījumā krīzes laikā.
• Tādējādi darba devējiem nebūtu jāpaļaujas tikai uz dīkstāves pabalstiem vai jāķeras pie darbinieku atlaišanas.
• Valstij tas ļautu krīzes laikos izvairīties no pārmērīga bezdarba pieauguma.
• Petraviča: Tas pārklātos ar pasākumiem, kas būs pēc dīkstāves pabalstu beigām.
• Vitenburgs konceptuāli atbalsta ideju.
• EM tikmēr strādā pie subsidēto algu ieviešanas eksportējošajiem ražotājiem un tūrisma nozares komersantiem.

LDDK uzsver, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies jau otrdien. Kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosaukts darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka krīzes pirmā fāze, kuras laikā daudzi uzņēmumi piedzīvoja strauju apgrozījuma kritumu, ir noslēgusies, un ir svarīgi sniegt palīdzīgu roku otrajā fāzē. 

"Var teikt, ka mēs ieejam otrajā fāzē, kas jau būs tāda pārorientācijas un nostiprināšanās fāze. Tāpēc svarīgi, lai šobrīd būtu instruments, kā atbalstīt tos uzņēmumus, kuriem samazinās apgrozījums vai ir citas grūtības, un tajā pašā laikā laikus iestrādāt Darba likumā, likumdošanā kopumā tādus instrumentus, kas ļauj sagatavoties krīzei. Jāatzīst, ka marta vidū mēs nebijām gatavi  šādai krīzei. Skatoties citu Eiropas valstu pieredzi, kuras izgājušas vairākām krīzēm, tad šo instrumentu – saīsināto darba laiku vai īslaicīgo atlaišanu –  ir ieviesušas jau sen," uzsvēra Meņģelsone.

Galvenais ieguvums no saīsinātās darba laika shēmas uzņēmējiem, darba ņēmējiem un sabiedrībai kopumā ir drošības sajūta un elastība – gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Proti, brīdī, kad uzņēmums saprot, ka tirgus situācija mainās un tas vairs nespēj pilnā apmērā nodarbināt cilvēkus, tad darbinieki nav jāatlaiž, bet ir iespēja tiem piedāvāta strādāt saīsinātu darba laiku. Kopējais atalgojuma līmenis šajā laikā nemainās,

un būtībā darba devējs ar valsti “bēdu” dala uz pusēm.

Saīsinātā darba laika sistēma nozīmētu – ja krīzes laikā uzņēmējs darbiniekam samazina slodzi un attiecīgi arī atalgojumu, tad no valsts budžeta vai Eiropas fondiem tiktu piemaksāta trūkstošā daļa, lai darbinieka ienākumi nekristos.

Meņģelsone piebilda, ka vislabākais avots nepilnā darbalaika algu kompensēšanai būtu Eiropas Komisijas bezdarba risku mazināšanas programma “SURE”.

Savukārt sabiedrībai ieguvums ir bezdarba līmeņa nepaaugstināšanās un nepārtrauktais patēriņš.

"Piemēram, ir nulle procents šajā sistēmā, tad tas ir normāls laiks, normālas darba stundas. Savukārt tajā brīdī, kad darba devējs saprot, ka ir mainījusies situācija, ir mainījušās piegāžu ķēdes, mainījušies klienti, mainījusies varbūt tirgus situācija, vispār iestājušies kādi īpaši apstākļi, kuros nevar normāli strādāt, tad šī elastība varētu pastāvēt pat, sākot no 20, 40 vai 60%, kad darba devējs izlemj, ka viņš var nodrošināt darbu, piemēram, noteiktām dienām vai stundām. Savukārt tajā brīdī, kad ir īslaicīgas grūtības vai darba nav vispār, tas aiziet jau 100% tā saucamajā pagaidu atlaišanā. Tā ir ļoti liela elastība darba devējam, savukārt darba ņēmējam tā ir drošība un pārliecība, ka darba attiecības tiek saglabātas. No valsts puses ir ļoti svarīgi, ka bezdarba līmenis nepieaug," uzsvēra LDDK ģenerāldirektore.

Meņģelsone atzina, ka pagaidām jaunā shēma vien iegūst konkrētākas aprises. Tas nozīmē, ka vēl nav konkretizētas kādas nozares, kurās šādu shēmu vajadzētu ieviest, bet viņa izteica prognozi, ka, visticamāk, tas varētu būt saistoši ražotājiem, tūrisma nozarē strādājošajiem un pakalpojuma sniedzējiem. Patlaban vēl notiekot sarunas ar sociālajiem partneriem un ministrijām. Tiesa, no ministriju puses skaidrs atbalsta signāls gan vēl neesot saņemts.

“Es ceru, ka mūsu partneri gan darba ņēmēju pusē, gan valdības pusē – Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija – būs ieinteresēti šādā mehānismā un būs ieinteresēti ar mums kopā atrast labāko risinājumu, lai sniegtu drošības sajūtu gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem,” sacīja Meņģelsone.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") teica, ka LDDK ministriju pagaidām nav iepazīstinājusi ar saīsinātā darba laika shēmu, līdz ar to šajā piedāvājumā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

“Tas noteikti pārklātos ar tiem pasākumiem, kas tiek piedāvāti brīdī, kad beigsies dīkstāves pabalsts.

Tātad no Labklājības ministrijas puses tās būs subsidētās darba vietas, ko mēs piedāvājam uzņēmumiem, kas pieņem darbā bezdarbniekus. Savukārt no Ekonomikas ministrijas puses subsidētās darba vietas, lai eksportējošie uzņēmumi noturētu darbā darbiniekus. Kā arī granti, kas tiks piešķirti no Ekonomikas ministrijas tūrisma, viesnīcu un ēdināšanas jomā. Savukārt kultūras jomā Kultūras ministrija 30 miljonus eiro dalīs, lai atbalstītu savu nozari," norādīja Petraviča.

Tāpat turpinās izpētes darbs. Pieredzi ir iespējams smelties no citām Eiropas valstīm, kuru likumdošanā šāda sistēma iestrādāta jau iepriekšējās krīzes laikā un kur tā veiksmīgi sevi pierādījusi.

Meņģelsone ir pārliecināta, ka arī Latvijai ir jāiet šāds ceļš – jāiestrādā likumdošanā saīsinātā darba laika shēma, vajadzības gadījumā to var likt lietā. Tomēr svarīgi ir to darīt savlaicīgi un ar mazu administratīvo slogu. Pretējā gadījumā šis atbalsta mehānisms zaudēšot jēgu.

Saīsinātā darbalaika sistēmas kopš 2008./2009. gada krīzes darbojas vairākās Eiropas valstīs. Īpaši aktīvi to izmanto Francijā, Itālijā. Latvijas darba devēji uzsver – šāds mehānisms jāizveido nevis tikai Covid-19 seku mazināšanai, bet gan kā pastāvīga sistēma, ko varētu iedarbināt arī nākotnes krīzēs.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenburgs (“KPV LV”) ar LDDK piedāvājumu vēl nav padziļināti iepazinies, bet konceptuāli tas viņam šķita atbalstāms.

“Es atbalstu šādu sistēmu, jo mums jābūt gataviem nākamajām krīzēm.

Šobrīd sarežģīti, ka mums atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tas paņem laiku diezgan daudz. Un jo vairāk laika, jo vairāk neapmierinātības no nozarēm, jo vairāk neziņas, kas ar tām notiks. Ja būtu tāds gatavs risinājums, es to tikai atbalstītu.”

Pagaidām gan Ekonomikas ministrija turpina darbu pie idejiski līdzīgas sistēmas – subsidēto algu ieviešanas eksportējošajiem ražotājiem un tūrisma nozares komersantiem. Pašlaik šī iecere tiek skaņota ar Finanšu ministriju. Subsidēto algu nodrošināšanai tūrisma nozarē budžetā jau iezīmēti 20 miljoni eiro, bet ražojošajiem eksportētāju atbalstam būšot nepieciešami vēl ap 50 miljoniem eiro.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā tika paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Saistībā ar Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijas valdība šā gada marta beigās vienojās par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%.  Dīkstāves pabalstu izmaksai valdība vienojās piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 102 miljonus eiro.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par vairāk nekā 22 000, un kopumā bez darba ir jau vairāk nekā 93 000 cilvēku jeb 9,6% darbaspējīgo iedzīvotāju.