Lauku pupu sējumu platības pieaug; jāpēta iespējamās slimības

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā dubultojušies lauku pupu jeb tā dēvēto cūku pupu sējumi, tāpēc zinātnieki, augkopības speciālisti un lauksaimnieki pievērš pastiprinātu uzmanību lauku pupu audzēšanai un iespējamām slimībām. Šogad slimības šo augu nav saudzējušas, par to var pārliecināties Gudenieku pagastā, zemnieku saimniecībā „Akmeņkalni”, kur izveidots īpašs demonstrējumu lauks.

Ja pagājušā gadā Latvijā tika iesēti ap deviņiem tūkstošiem hektāru lauku pupu, tad šogad sējumi varētu būt trīs reizes lielāki, atklāj Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Sanita Zute. Iemesli, kāpēc zemnieki izvēlas sēt lauku pupas ir vairāki, atklāj pētniece: „Ir izmainījusies Eiropas Savienības lauksaimniecības politika attiecībā uz pašu audzēto proteīna augu atbalstu. Visām valstīm bija pienākums daļu no tiešo maksājumu līdzekļiem novirzīt proteīna augu audzēšanai.”

Speciālisti skaidro, ka pupas ir ražīgas, tās mazāk jāmēslo un tās var nokult ar to pašu kombainu, ar ko novāc labību. Salīdzinoši maz ieguldīju, bet daudz nokūlu, atceroties pagājušo gadu, stāsta zemnieku saimniecības „Akmeņkalni” īpašnieks Ainars Bierands. Viņš uzsver arī citus labumus: „Pēc pupām labi aug viss, arī veselīgāk, pieaug ražīgums nākošai kultūrai.”

Līdztekus labumiem jārēķinās arī ar sarežģījumiem - kuļot lauku pupas, vairāk nolietojas tehnika un kaltes, klāt nāk arī slimību saraksts, kas tagad kļuvis aktuāls daudziem lauksaimniekiem, kuri sēj lauku pupas. Kopā ar citiem zemniekiem speciālisti apskata vienu no lauku pupu sējumiem: „Šogad kaut kas nav paticis. Viss sākās pēc lietiem. Pērn viss bija pilns, tagad stipri mazāk. Stublājs ir patukšs. - Nedēļas laikā ir atkal un atkal. Būs interesenti vērot, kā pieaug slimības. Tagad visizplatītākā ir melnplankumainība.”

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra vadošā pētniece Olga Treikale laukā atrod četras dažādas slimības. Šis zemnieku saimniecības „Akmeņkalni” lauks kalpos izpētei, pētījumu atbalsta Valsts lauku tīkls, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja vadītāja un augkopības speciāliste Daiga Mellere:

„Mums Kuldīgā piešķīra finansējumu tieši lauku pupu sējumu slimību ierobežošanas pasākumu izvērtēšanai. Te nav tikai kontrole. Ir divi varianti – mēs apstrādājām ar fungicīdiem un kodni, lai varētu salīdzināt rudenī, kā tas ietekmēji ražas. Visu laiku sekosim līdzi.”

Lai saprastu, kurš no augu aizsardzības līdzekļiem bijis visefektīvākais, kontroles vai demonstrējumu lauks Gudenieku pagastā tiks cītīgi pētīts līdz pat brīdim, kad rudens pusē pupas nokuls. Paralēli izpēte notiek arī Stendes graudaugu selekcijas institūta sējumos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti