Tikšanās reizē organizāciju vadītāji uzsvēra, ka tuvākajos mēnešos uzsvars tiks likts uz lēmumu pieņemšanu Latvijā – svarīgi, lai sadalot naudu valsts līmenī, tas tiktu darīts efektīvi un nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.
„Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, šī efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka valsts talkā nāks ar saprātīgu nodokļu politiku un likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: „Vienmēr var vēlēties labāku rezultātu, taču skaitļi runā paši par sevi - nākamajos septiņos gados tiešmaksājumos Latvijas zemnieki saņems 2,3 reizes vairāk naudas līdzekļu. Pie šī rezultāta savu roku ir pielicis katrs Latvijas zemnieks, kurš iesaistījās ziedojumu kampaņā lobēšanas aktivitātēm – liels paldies viņiem! Mūsu aktīvais darbs Eiropā tika pamanīts – kopš 2011. gada katrs nākamais ES institūciju piedāvājums veidojās aizvien labāks. Ziedojot 50 santīmus no hektāra, zemnieki jau no nākamā gada iegūs vismaz 10 LVL vairāk par katru hektāru. Tāpat esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi lobēšanas procesā ES un varēsim šīs zināšanas likt lietā turpmāk. Ja mēs lobēšanas aktivitātes būtu uzsākuši savlaicīgi – jau 2007., 2008.gadā, domājams, rezultāts būtu daudz labāks, turpmāk būsim gudrāki!”
Kopumā lobija aktivitātēm, kuras tika īstenotas kopš 2011.gada nogales, zemnieki un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi, ieskaitījuši vairāk nekā 120 000 latu. Nauda izmantota informatīvo materiālu gatavošanai, vizītēm ES dalībvalstīs un institūcijās, protesta akciju finansēšanai, utt. Ievērojamākos naudas līdzekļus ziedojuši kooperatīvi „LATRAPS”, „Piena ceļš”, „Trikāta” u.c.
