De Facto

Centrāltirgus cigarešu skandāls skar ar RD saistītas advokātes firmu

De Facto

De Facto

LLU fondu projekta īstenošanai izvēlas rektores ģimenes uzņēmumu

Lauksaimniecības universitāte fondu projekta īstenošanai izvēlas rektores ģimenes uzņēmumu

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Eiropas fondu projekta īstenošanai kā vienu no sadarbības partneriem piesaistījusi akciju sabiedrību “Ziedi JP”, kas pieder universitātes rektores ģimenei, bet pati rektore – Irina Pilvere, ir uzņēmuma padomes locekle. Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lauku atbalsta dienests (LAD), kas vērtē publiskajam atbalstam pieteiktos projektus, pamatojumu projekta noraidīšanai nav saskatījis. 

Uzņēmums “Ziedi JP” jau vairākus gadus eksperimentē ar jauna veida mēslojuma radīšanu un izmantošanu. Viņi biogāzes ražošanas procesa blakusproduktu – digestātu, jauc kopā ar koksnes pelniem un izmanto augu mēslošanai.

“Mēs to darām mājas apstākļos šobrīd, ja tā var salīdzināt. Tur nav nekāda zinātne. Mēs samaisām un domājam, ka labi. Bet zinātnieki tagad izpētīs,  kādās proporcijās, kā vislabāk samaisīt, un uz kādiem kultūraugiem vislabāk iedarbosies. Mēs jau to nezinām,” saka “Ziedi JP” pārstāvis Jānis Millers.

LLU šā gada janvārī Zemkopības ministrijā aizstāvēja inovāciju projekta pieteikumu  “Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem”. 

LLU Augsnes un augu zinātņu institūta profesors, vadošais pētnieks Aleksandrs Adamovičs uzsver – veikt pētījumu ir viņu pašu sen lolota iniciatīva. Bet projekta sākotnējā grupā bija ne vien pētnieki no universitātes un mežzinātnes institūta, bet arī no “Ziedi JP”. Pamatojums – uzņēmumam bijušas iestrādnes.

“Mēs sanācām kopā un sākām domāt, kā šo ideju var realizēt dzīvē. “JP Ziedi” bija noteikta iestrāde jau – viņi bez visādiem zinātniskiem pētījumiem vienkārši pielietoja kaut kādās nezināmās attiecībās, un izmantoja augsnes mēslošanai. Mēs sanācām un nolēmām, ka mēs strādāsim pie projekta izstrādes. No sākuma šo ideju es atradu, es uzrakstīju, uzliku uz papīra, mēs vienojāmies, kādus mēs partnerus izvēlēsimies šajā projektā tā īstenošanai dzīvē, un tad es ideju prezentēju mūsu Zemkopības ministrijā,” saka Adamovičs. Viņš noliedz jebkādu Pilveres ietekmi uz šī projekta tapšanas gaitu.

Zemkopības ministrijā ideja atzīta par nozares inovāciju un šajā rudenī projektu apstiprināja Lauku atbalsta dienests, piešķirot fondu līdzfinansējumu 390 420 eiro uz visiem deviņiem projektā iesaistītajiem partneriem.  

“Mūsu mērķis, sākotnējais mērķis, ir izstrādāt tehnoloģisko operāciju shēmu, salikt agregātus, kopumā vienā tehnoloģiskā līnijā, lai mēs varētu ražot, jo rūpnieciski ražot uzreiz tādus nav iespējams,” par plānoto projekta norisi stāsta Adamovičs.

Fondu aktivitāte paredz līdzfinansēt 90% no projekta. Tajā LLU ir vadošais partneris, kas pētījumam saņems 217 tūkstošus eiro no publiskā finansējuma. Trīs lielākie sadarbības partneri - institūts “Silava”,  “Ziedi JP” un SIA “Pampāļi” (šis SIA uzrunāts tikai šovasar, jau pēc projekta idejas aizstāvēšanas Zemkopības ministrijā).  Viņi ieguvuši tiesības uz aptuveni 50 tūkstošiem eiro katrs. Fondu nauda aizies izejvielu pārvadāšanā, algām, publicitātes pasākumiem un citiem. Pārējo piecu partneru dalība un finansējums ir salīdzinoši neliels.

Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis norāda, ka “jebkurā gadījumā mēs maksājam tikai tam, kas ir paredzēts, un par ko ir paredzēts, un šinī gadījumā vēl neviens posms nav beidzies, neviens maksājuma pieprasījums nav iesniegts. Līdz ar to pašlaik es nevaru pateikt, kā būtu, ja būtu, bet, ja kāds nedarītu savu darbu, tad viņš par to laiku no Lauku atbalsta dienesta samaksu nesaņemtu.”

“Ziedi JP” ir slēgta akciju sabiedrība, kas pieder Jurim Pilverim, Uldim Pilverim un Aijai Pilverei-Javorskai - Lauksaimniecības universitātes rektores Irinas Pilveres vīram un bērniem. Rektore pati ir uzņēmuma padomes locekle (abi pārējie padomes locekļi – Juris Pilveris un Uldis Pilveris). Irina Pilvere “de facto” interviju atteica, ar norādi, ka ar šo projektu nav saistīta - nav parakstījusi ne iesniegtos dokumentus un nav pētniece tajā. Viņas vīrs apgalvo – sievas amats universitātē nav palīdzējis tikt pie viņus interesējošā projekta. 

“Nekādā gadījumā!” saka Pilveris, turpinot “jo, redziet, padomes funkcijas ir tīri stratēģiskie virzieni. Mēs ik pa laikam - vienreiz, divreiz, trīsreiz gadā nospraužam, un skatāmies, kā ir. Otrs - padome nejaucas iekšā ikdienas darbā, viņi nedrīkst to darīt (..) Trešais - mums mājās ir tik maz laika, lai runātu - mazbērni, viss pārējais.” 

Universitātes un “Ziedi JP”  versijas par to, kas un kā aizsācis projektu, ir līdzīgas:  Ideja nākusi no universitātes, un tā uzaicinājusi uzņēmumu “Ziedi JP”, zinot, ka viņi jau eksperimentē ar jauna veida mēslojuma radīšanu.

Lauku atbalsta dienests, kas projektu apstiprinājis, problēmu sadarbības partnera izvēlē nesaskata. “Protams, redzot uzņēmumus, tas mums nebija noslēpums, bet šis pasākums kā tāds neizslēdz, jo šeit ir sadarbība, šeit nav savstarpēju darījumu: šeit ir sadarbības līgums (..)  Protams, tas tiek vērtēts pie riskiem, mēs skatāmies, vai nav  nav tā, ka tajā būtu, teiksim, iesaistīta no universitātes puses šajā projektā rektore. Ja viņas vīrs nav tas, kas ir iesaistīts, no otras puses, tādus mēs skatāmies. Bet mums ir visi pētnieki, visi CV iesniegti - visus mēs izvērtējam, vai viņi ir atbilstoši, kas nāk no universitātes puses, un nav tur rektores tajā projektā,” saka Grundulis.
 
Bet ir skaidrs, ka “Ziedi JP” šo projektu redz kā daļu no lielāka nākotnes plāna, kam ar fondu naudu nepietiks. Jānis Millers stāsta, ka par pašu naudu paredzēts pirkt kalti, transportieri un fasēšanas iekārtu – tālākām darbībām ar produktiem, ko varētu ražot pēc pētījuma pabeigšanas. 

Universitātei nav noteiktu kritēriju, kā tiek piesaistīti sadarbības partneri izpētes projektiem.

“Ziedi JP” pārstāvji no savas puses uzsver, ka viņi sadarbojas ar zinātniskām institūcijām ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Nīderlandē, ASV un citur. Un saimniecības mērķis ir panākt, lai pilnīgi visi resursi šeit tiktu izmantoti lietderīgi. 

LLU veiktā pētījuma rezultātu nedrīkstēs patentēt un tie būs brīvi pieejami jebkuram interesentam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti