Dienas ziņas

Helikoptera avārijā gājis bojā Kobe Braients

Dienas ziņas

No septembra skolās ieviesīs kompetenču izglītību

Kā samazināt enerģijas patēriņu pasīvajās ēkās

Latvijas zinātnieki pēta enerģijas patēriņa samazināšanu pasīvajās ēkās

Līdz gada beigām visām jaunajām būvēm ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Šādu prasību paredz Eiropas Parlamenta direktīva par ēku energoefektivitāti. Meklējot risinājumus, kā samazināt enerģijas patēriņu un efektīvi izmantot atjaunojamos resursus, Latvijas Universitātes zinātnieki jau vairākus gadus veic pētījumu uzņēmējdarbības atbalsta centrā “Sala” Ungurpilī. Tā ir ēka, kas būvēta kā pasīvā māja ar mazu energopatēriņu.

Latvijas Universitātes (LU) pētnieks Jevgēnijs Teličko atjauno meteostcijas darbību. Tās uzdevums ir sniegt informāciju par laikapstākļiem - gaisa temperatūru, saules starojumu, mitrumu, vēja ātrumu un citiem rādītājiem. Zinot, kā tie mainīsies tuvākajās stundās, pētnieki jau laikus var pielāgot nepieciešamo klimata režīmu ēkā, tātad nav jāizmano fiksēta temperatūras regulēšana.

“Apstākļi ir viens no vajadzīgajiem parametriem, lai saprastu, kāds būs klimats ēkā. Gan arī šodien vēl taisīšu U-vērtības mērījumus. Tā vērtība var palīdzēt saprast, cik enerģijas iziet no ēkas, ja ir zināma temperatūru starpība - temperatūra iekšā un ārā," stāsta LU pētnieks Teličko.

Tādējādi ir iespējams panākt zemāku enerģijas patēriņu. Uzņēmējdarbības atbalsta centrs “Sala” ir būvēta kā pasīvā ēka, izmantojot videi draudzīgus materiālus un atjaunojamos energoresursus. Tajā uzstādīti zemes siltumsūķņi apkurei un dzesēšanai, solārie kolektori ūdens sildīšanai, kā arī solārie paneļi elektrības ražošanai.

“Pats galvenais mums ir zemes siltums. Mums ir siltā grīda ar spēcīgu ventilācijas sistēmu. Mums visi ir Latvijā ražoti kokmateriāli, nekas nav lakots, krāsots, viss ir dabīgs. Mums ir īpaši logi, trīpakešu stikla logi, kas pildīti ar inerto gāzi," norāda uzņēmējdarbības atbalsta centra “Sala” vadītāja Ieva Prauliņa.

Pētnieki ēkā izveidojuši bezvadu sensoru tīklu telpu temperatūru un mitruma attālinātam monitoringam. Zinātniekiem ir redzami arī enerģijas patēriņa skaitītāju dati, kas nākotnē ļaus konstatēt novirzes no normas un tās operatīvi koriģēt. Viens no mērķiem ir arī noskaidrot, kāda ir atjaunojamo energoresursu sistēmu faktiskā efektivitāte Latvijas klimata apstākļos, jo nereti realitāte atšķiras no teorētiskajiem pieņēmumiem.

“Tā mūsu interese ir, kā samazināt patērēto enerģiju. Ir zināms, ka Latvijā un visā Eiropas Savienībā tagad ir jābūvē gandrīz nulles enerģijas ēkas. Tādas, kuru energopatēriņš kwh/m2 gadā Latvijas gadījumā apkurei nepārsniedz 40 kwh/m2," saka LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes vadošais pētnieks Andris Jakovičs.

Veicot ilgtermiņa monitoringu, pētnieki izstrādās vadlīnijas, metodes un rīkus, ar kuru palīdzību apsaimniekotāji attālināti varēs panākt komforta apstākļus ēkā ar pēc iespējas mazāku enerģijas patēriņu. Pētījuma dati būs pamats arī viedo ēku vadības sistēmas izstrādei Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, jo, kā norāda zinātnieki, patlaban daudzas no tām darbojas nepilnvērtīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti