Latvijas tautsaimniecības gada izaugsme trešajā ceturksnī – 5,8%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada, pieauga par 5,8% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 6,2% pēc izlīdzinātiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Savukārt šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 1,5%. Šā gada 3.ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 7,096 miljardi eiro.

Pirmo reizi IKP faktiskajās cenās ceturksnī bija lielāks par septiņiem miljardiem eiro, atzīmē CSP.

IKP apjoma izmaiņas
(pret iepriekšējā gada atbilstošos periodu, procentos)

Vislielākais pieaugums – būvniecībā

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8%. Par 4% palielinājusies pārtikas produktu ražošana un koksnes, koka izstrādājumu ražošana, par 23% – gatavo metālizstrādājumu ražošana.

Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 14%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi palielinājušies par 22%, kur 30% kāpums bija karjeru izstrādē sakarā ar ceļu būves darbiem.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 19%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 21% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā  – par 12%.

Būvniecības produkcijas apjoms šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājās par 25%. Par 25% vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 40% - inženierbūves, bet par 18% mazāk – dzīvojamās mājas.

Mazumtirdzniecība šā gada 3. ceturksnī palielinājās par 5%, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 6%, bet nepārtikas preču – par 4%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 1%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16%.

Transporta nozarē pieaugumu par 10% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 10%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 12%, kravu pārvadājumu palielināšanās par 9%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 5%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10%, informācijas pakalpojumi – par 15%, bet telekomunikāciju pakalpojumi samazinājušies par 3%.

Samazinājums par 12% bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu samazināšanās par 4%, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazināšanās par 68%, vienlaicīgi pieaugot nozares kopējiem izdevumiem un arī cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 8%, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana palielinājusies par 9%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšana – par 10%, savukārt samazinājums vērojams citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 3%.

Ievērojams pieaugums vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10%, ko veicināja 10% palielinājums azartspēļu nozarē un 15% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 7% pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2017. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada 3.ceturksni pieaudzis par 6%.

IKP izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Vairāk tērē atpūtas un kultūras pasākumiem

3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai palielinājušies par 2%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 4%, pārtikas produktiem – par 1%.

Par 16% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 20%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 25% un mašīnās un iekārtās – par 13%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 17%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 2%, tai skaitā preču eksporta – par 2% bet pakalpojumu eksporta – par 4%.

Eksportēti tika galvenokārt koki un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 14%, tai skaitā par 16% – preču imports un par 4% – pakalpojumu imports. Importēti tika galvenokārt mehānismi un mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi. 

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, par 8% palielinājās darbinieku atalgojums. Šo kāpumu veicināja atalgojuma pieaugums apstrādes rūpniecībā – par 9%, pakalpojumu nozarēs – par 8%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti