Latvijas preču eksports pērn audzis par 7,2%, imports – par 10,1%

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn faktiskajās cenās sasniedza 27,8 miljardus eiro – tas ir par 2,25 miljardiem eiro jeb 8,8% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Eksporta vērtība veidoja 12,34 miljardus eiro, kas ir par 833,9 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet importa 15,46 miljardus eiro – pieaugums bijis par 1,42 miljardiem eiro jeb 10,1%. 

Tostarp pērn decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,15 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,4% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,3%, savukārt importa vērtība pieauga par 0,3%. Decembrī Latvija eksportēja preces 943,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2017. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44,4% līdz  44%.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada decembrī salīdzinājumā ar 2017. gada decembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,6% un importa par 6,2% lielāka. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,7%, bet importa – pieauga par 3,4%.

Pērn decembrī, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada, visvairāk pieaudzis koka un tā izstrādājumu eksports – par 24,5 miljoniem eiro jeb 17%,

un parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 8,7 miljoniem eiro jeb 13,6%. Savukārt mazāks bijis mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports – par 14,5 miljoniem eiro jeb 8,2%, minerālproduktu eksports – par 9,9 miljoniem eiro jeb 19,2%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – par 8,1 miljonu eiro jeb 7,6%.

Dzelzs un tērauda eksporta kāpumu 2018. gada decembrī salīdzinājumā ar 2017. gada decembri ietekmēja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums par 11,5 miljoniem eiro. Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 17,4 miljoniem eiro jeb 48,6%, skaidro CSP.

Preču importā pērn decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būtiskākās izmaiņas bijušas satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma importā –tas bijis lielāks par 30,9 miljoniem eiro jeb 21,4%,

koka un tā izstrādājumu importā – lielāks par 6,7 miljoniem eiro jeb 18,5%, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu importā – lielāks par 6,4 miljoniem eiro jeb 6,1%. Savukārt mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports bijis mazāks par 31,3 miljoniem eiro jeb 10,5%, bet minerālproduktu imports mazāks par 15 miljoniem eiro jeb 16,6%.

Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2018. gada decembrī salīdzinājumā ar 2017. gada decembri ietekmēja lidmašīnu iegāde – pieaugums par 31,6 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 9,6 miljoniem eiro jeb 22,3%, atzīmē CSP.



Decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,2%), Zviedrija (7%) un Dānija (5,7%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16% no importa kopapjoma), Vācija (10,9%), Polija (9%) un Igaunija (7,8%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,6%, bet importā – 8,4%.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti