ĪSUMĀ:
- Latvijas ostās 2020. gadā pārkrauti teju 45 miljoni tonnu kravu.
- Tas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.
- Pērn par teju 52% sarucis tranzīta apjoms caur ostām.
- Latvijas lielākajās ostās akmeņogļu kravas samazinājās par teju 80%.
- Tās no Latvijas ostām aizplūda Krievijas ostu attīstības stratēģijas dēļ.
- Pērn lielākais kravu apjomu kritums Ventspils ostai – par gandrīz 37%.
- Tai seko Rīgas brīvosta ar teju 28%.
- Vismazākais kritums Liepājas ostai – 10% apmērā.
- Vairāk pārkrāva labību un konteinerus, bet tas neatsvēra akmeņogļu aizplūšanu.
Latvijas lielākajās ostās – Rīgas, Ventspils un Liepājas brīvostās – pērn lielāko robu kravu apjoma sarukumā radīja akmeņogļu kravu izsīkums par teju 80%. Tās no Latvijas ostām aizplūda Krievijas ostu attīstības stratēģijas dēļ, kas paredz akmeņogļu kravas virzīt caur savām ostām.
Pērn lielāko kravu apjomu sarukumu piedzīvoja Ventspils osta – par gandrīz 37%.
Pēc tam seko Rīgas brīvosta ar teju 28%, bet vismazāko pārkrauto kravu kritumu pērn piedzīvoja Liepājas osta – 10% apmērā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka lauvas tiesu kritums ir saistīts ar mūsu austrumu kaimiņa ilgtermiņa stratēģiju akmeņogļu kravas virzīt caur Krievijas ostām. Pieaugums bijis labības un konteineru pārkraušanā tomēr tas nav bijis pietiekams, lai kompensētu ogļu trūkumu.
“Privātajiem termināļiem, kas strādā ar ogļu kravām, vai nu jāpārkvalificējas uz citām kravām, ko atsevišķi termināļi jau ir sākuši darīt, vai arī jāmeklē pircēji, kas pārorientēs šos termināļus uz citiem izmantošanas veidiem. Protams, ostu pārvaldēm ir bijis jāsamazina investīciju programma savas teritorijas uzturēšanā.
Bet pozitīvā ziņa, ka visās trijās ostās tā bilance ir pozitīva. Ventspils, piemēram, pabeigusi gadu ar vairāk nekā miljonu plusā,” norādīja ministrs.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis apliecināja, ka pērn akmeņogļu kravu kritums bija jūtams, bet Krievijas ostu attīstība nav neprognozējams un pēkšņs notikums, jo tas bija zināms jau pirms pieciem gadiem.
Turklāt kravu svārstības ģeopolitisku un politisku iemeslu dēļ bijušas arī iepriekš.
“Kad bija cauruļvads “Družba”, un 2002. gadā vienu cauruļvada posmu noslēdza, tad arī kravu apgrozījums no 37 miljoniem nokrita līdz 30 miljoniem. Tad nākamā problēma bija 2010. gadā, kad bija pasaules ekonomikas krīze, kad degvielas cenas lēkāja. Tad arī Ventspils ostā samazinājās vēl kravas. Šobrīd bieži mūsu kravu apgrozījumu arī satricina šī kopējā situācija kaimiņvalstī. Tas tiešā veidā ietekmē lēmumus sūtīt vai nesūtīt kravu Latvijas virzienā. Jo spēcīgāka ekonomika, jo mazāk šie politiskie satricinājumi var šo ekonomiku aizskart. Mums diemžēl politiskie satricinājumi skar kravu apjomus,” klāstīja Andris Purmalis.
Viņš sacīja, ka diemžēl to apjomu, ko savulaik Krievija krāvusi caur Latvijas ostām, nebūs iespējams aizpildīt ar vietējām kravām. Piemēram, Klaipēdas osta šo jautājumu atrisināja, iedarbinot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, šādi izmantojot reverso kravu plūsmu.
Latvijā šādas iespējas nav un mūsu ostas var operēt tikai ar tām eksporta kravām, kas nākotnē varētu būt. Bet, lai to izdarītu, Latvijas ostām ir jābūt konkurētspējīgiem tarifiem.
