Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts - 250 miljoni eiro

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2014.gada trešajā ceturksnī bija 250 miljonu eiro deficīts. Deficīta nelielo palielināšanos līdz mīnus 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu deficīta pieaugums, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās līdz 215 miljoniem eiro, savukārt procentos no IKP izteiksmē nedaudz samazinājās - no mīnus 3,5% līdz mīnus 3,4%.

Aplūkojot preču un pakalpojumu kontus atsevišķi, preču ārējās tirdzniecības deficīts trešajā ceturksnī pieauga un sasniedza 664,4 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar preču importa straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar eksportu. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts samazinājās no 10,9% otrajā ceturksnī līdz 10,6% trešajā ceturksnī.

Lai gan politiskās nesaskaņas austrumu kaimiņvalstīs aizēno izaugsmi reģionā, Latvijas preču eksportam saglabājas pozitīvi izaugsmes tempi par 2,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Vērtējot pakalpojumu ārējo tirdzniecību procentos no IKP izteiksmē, pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās no 7,4% uz 7,1%, lai gan pēc faktiskā pakalpojumu eksporta apjoma eiro izteiksmē vērtība palielinājās līdz 449,5 miljoniem eiro. Tas skaidrojams ar lielāku IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Pakalpojumu eksporta pieaugumu veicināja galvenokārt braucieni un saimnieciskās darbības pakalpojumi, skaidro Vecgaile.

Sākotnējo ienākumu negatīvais konta saldo 2014.gada trešajā ceturksnī palielinājās un sasniedza mīnus 118,2 miljonus eiro (mīnus 1,9% no IKP), ko galvenokārt ietekmēja Latvijas saņemto Eiropas Savienības (ES) fondu subsīdiju sarukums. Savukārt otrreizējo ienākumu konta pozitīvais saldo trešajā ceturksnī pieauga un sasniedza 83,2 miljonus eiro (1,3% no IKP), ko ietekmēja lielāka ES fondu, precīzāk, Eiropas Sociālā fonda līdzekļu ieplūde nekā iepriekšējā ceturksnī, personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām un citi kārtējie pārvedumi.

Saskaņā ar ārvalstu finanšu palīdzības (tajā skaitā ES fondi) ieņēmumu budžeta sadalījuma plānu ceturtajā ceturksnī turpinās dažādu saimniecības nozaru publisko projektu īstenošana, līdz ar to papildu finanšu ieplūde paredzama arī šā gada pēdējā ceturksnī, norāda Vecgaile.

2014.gada trešajā ceturksnī kapitāla konta pozitīvais saldo samazinājās līdz 149,7 miljoniem eiro (2,4% no IKP). Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Finanšu konta deficīts samazinājās līdz 303,3 miljoniem eiro jeb mīnus 4,8% no IKP. To galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu darījumi ar parāda vērtspapīriem, skaidro ekonomiste.

Ieilgusī politiskā nestabilitāte austrumu kaimiņvalstīs un ar to saistītā ekonomiskās vides nenoteiktība, kā arī lēnā ekonomikas atkopšanās ES varētu būt būtiskākie aspekti, kas varēja ietekmēt lēmumu par jaunu projektu uzsākšanas atlikšanu un mazinājuši investīciju ieplūdes Latvijā, pieļauj Vecgaile.

Trešajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas ieplūda 13,5 miljonu eiro vērtībā jeb 0,2% no IKP. Taču, neskatoties uz ģeopolitiskajiem apstākļiem, šā gada novembrī starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor’s" apstiprināja valsts kredītreitingu līdzšinējā līmenī. Tas apliecina, ka Latvijas tautsaimniecība ir sekmīga risku sabalansēšanā, un ir jāturpina nosvērtas un atbildīgas ekonomikas virzība arī nākotnē, norāda Vecgaile.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti