Pēc divu gadu izrāviena eksportā kritums
"2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, ārējās tirdzniecības apgrozījums kritās par 12%," Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Kaspars Abiks stāstīja, ka pērn ārējās tirdzniecības apgrozījums piedzīvoja lejupslīdi pēc divu pandēmijas gadu izrāviena, kuru sekmēja izejmateriālu cenu kāpums.
"Ja runā par to, ko mēs visvairāk eksportējam, tad pēc 2023. gada datiem eksportā lielākās preču grupas bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, koksnes izstrādājumi un pārtikas produkti," klāstīja Abiks.
Savukārt, runājot par Latvijas ārējās tirdzniecības lielākajiem partneriem, tad šajā ziņā aina ir samērā nemainīga jau vairākus gadus un lauvas tiesu Latvijas uzņēmumu preces un pakalpojumi tiek realizēti Eiropas Savienībā.
Arī pērn ārējā tirdzniecībā Lietuva un Igaunija izvirzās priekšplānā, pēc tam sekoja Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Savukārt Krievija ieņem piekto vietu, bet Ukraina ierindojas 13. vietā. Latvija uz Ukrainu visvairāk eksportē minerālos un ķīmiskos produktus, kā arī pārtikas preces.
"Ja tā skatās, tad pret 2022. gadu šis cipars [eksporta apjoms uz Ukrainu] ir krities par 9%, bet, ja skatāmies ilgākā laika griezumā, tad, piemēram, pret 2019. gadu – ir audzis par 210%," atzīmēja Abiks.
Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss uzsvēra, ka eksporta rādītājs ar Ukrainu pieaudzis pēdējos divos gados divas reizes, bet tam ir loģisks izskaidrojums: "Pagājušais gads ir 470 miljoni eiro, un 2022. gads ir pusmiljards eiro. Jāatzīst, ka tur viena liela kategorija abos divos gados, kas ir ap 200 miljoniem eiro, kas klasificējās kā pārējās preces ar kodu – preces, kurām piemērots militārais noslēpums."
Ja noņem nost preces, kurām ir militārais noslēpums, tad eksports uz Ukrainu pēdējos gados nav mainījies.
LIAA: Pērn eksporta veicināšanas pasākumiem labs rezultāts
Saistībā ar Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanas pasākumu kopumu šogad paredzētas 30 tirdzniecības misijas, vairākas valsts vizītes – daļa no tām jau notikušas. Tāpat Latvijas uzņēmumi ar nacionālo stendu piedalīsies aptuveni 30 starptautiskās izstādēs. Tas gan ir par 20 izstādēm mazāk nekā pērn.
Abiks akcentēja, ka LIAA kā vienu no kritērijiem vērtē noslēgto līgumu skaitu un pērn šajā ziņā sasniegts labs rezultāts: " 2023. gadā noslēgto līgumu skaits pēc mūsu pasākumu organizēšanas uzņēmējiem ir audzis par 23%. Šis rādītājs ir viens no indikatoriem, kā mēs mērām pasākumu efektivitāti."
Paredz strauju Eiropas struktūrfonda atbalsta izlietojumu
Savukārt turpmākajiem trīsarpus gadiem būs pieejams arī Eiropas struktūrfondu atbalsts 25 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu eksporta veicināšanai. Un šim gadam papildu atbalsts – 6 miljonu eiro apmērā – eksporta veicināšanai rasts arī valsts makā. Uz šo valsts budžeta naudu var pretendēt arī lielie uzņēmumi.
Lai gan LIAA pārstāvis Abiks norādīja, ka pieejamais struktūrfondu finansējums ir tikai nedaudz mazāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā, Latvijas Radio aptaujātās uzņēmumu pārstāvošās organizācijas akcentēja, ka atbalsts eksporta veicināšanai šogad sarucis būtiski.
Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" vadītājs norādīja: "Jāatzīst, ka pret iepriekšējo plānošanas periodu, kas bija līdz 2022. gada beigām, tad tajā plānošanas periodā finansējuma pieejamība bija divarpus reizes liekāka, kas nozīmē, ka tas ir ļoti maz un mums šis finansējums ir jāspēj investēt un likt lietā ļoti gudri."
Uz jautājumu, cik nozīmīgs uzņēmumiem ir šāds atbalsts eksporta veicināšanai, Tiknuss atbildēja: "Tiešām varam redzēt, ka tie uzņēmumi, kas šos līdzfinansējumus izmanto un meklē eksporta klientus dažādos formātos, tad viņi ir auguši vidēji par 30%, viņu eksporta apjoms pieaug."
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, ārpolitikas direktore Katrīna Zariņa, sakot, ka finansējums ir nepietiekams. "Un visdrīzāk diezgan strauji tiks arī izlietots, jo īpaši ņemot vērā, ka komersanti šobrīd diversificē tirgus, meklējot izeju uz trešo valstu tirgiem, kas, protams, arī izmaksu ziņā ir dārgāk, nekā turpinot klātbūtni tikai Eiropas Savienības tirgū," atzīmēja Zariņa.
LIAA pārstāvis atklāja, ka šī gada Latvijas eksporta prioritātes būs jau esošie ārējās tirdzniecības partneri. Tāpat iecerēts attīstīt sadarbību jaunos tirgos, tostarp ģeogrāfiski tālākos – sākot no ASV un Kanādas un beidzot ar Dienvidkoreju.
Tāpat nākamgad Japānā, Osakā, notiks vērienīgais "Expo" pasākums, līdz ar to šī zeme ir Latvijas eksporta prioritāšu sarakstā.
