Panorāma

N. Ušakovs un A. Ameriks dodas uz Eiropu

Panorāma

Panorāma

I. Rimšēvičs atgriezies darbā

Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs atgriežas darbā

Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdien, 27.februārī, atgriezās darbā. Tas noticis dienu pēc viņam labvēlīgā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma.

Rimšēvičam gadu bija aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, taču otrdien Eiropas Savienības Tiesa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemēroto drošības līdzekli atcēla.

Rimšēvičs ar medijiem trešdien nerunāja aizņemtības dēļ. Savukārt Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns stāstīja, ka pirmajā darba dienā Rimšēvičs ar kolēģiem vienojies par turpmāko darba organizāciju.

Tā kā Rimšēvičam pērn atņemta pielaide valsts noslēpumam,

bankai dokumentu plūsma būs jādala divās daļās, lai līdz prezidentam nenonāktu slepena informācija.

"No šodienas viņš pilda savus Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Viņam ir pieeja šīm Latvijas Bankas sistēmām. Tas nav valsts noslēpums, un viņš var arī strādāt. No šāda viedokļa nav problēmu. Ja parādīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, protams, viņš tos neskatīs, jo viņam pielaides nav. Tos skatīs tās Latvijas Bankas amatpersonas, kurām ir šī pielaide. Šos jautājumus izlems prezidenta vietniece," sacīja Silakalns.

Silakalns uzsver, ka banka valsts noslēpumu saturošus dokumentus stingri sargā, tāpēc tie līdz Rimšēvičam nemaz nenonākšot. Savukārt gadījumā, ja Rimšēviča krimināllietas sakarā Latvijas Bankai informāciju lūgs tiesībsargājošās iestādes, Rimšēvičs par to neuzzināšot.

"Arī šādā gadījumā šo informāciju gatavos nevis prezidents, kurš ir iesaistīts lietā, bet citi atbildīgie darbinieki. Šī informācija līdz viņam nemaz nenokļūs, lai sargātu izmeklēšanas procesu un ļautu netraucēti tam ritēt savu gaitu. Protams, ka viņš [Rimšēvičs] to akceptē un uztver kā pats var sevi saprotamu," sacīja bankas preses sekretārs.

Rimšēvičs nākamnedēļ plāno apmeklēt Eiropas Centrālās bankas padomes sēdi Frankfurtē. Lai izbrauktu no valsts, Rimšēvičam jāprasa atļauja prokuroram, kas atbild par viņa krimināllietu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ teica, ka neredzot iemeslu, kāpēc atļauju varētu nedot.

Rimšēvičs kopš trešdienas arī atguvis algu, kura pārsniedz 12 tūkstošus eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Par periodu, kurā Rimšēvičam strādāt liedza drošības līdzeklis, viņš kompensāciju nesaņems.

KONTEKSTS: 

KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti