Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Baložos piketē pret neizpildītiem solījumiem

Mārtiņu Kazāku ieceļ LB prezidenta amatā

Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlē Mārtiņu Kazāku

Saeima sēdē ceturtdien, 12. decembrī, Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlējusi līdzšinējo centrālās bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku. Viņa iecelšanu amatā atbalstīja 76 deputāti, pret nebija neviens, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm.

Jauns Latvijas Bankas prezidents jāapstiprina, jo šī gada 21.decembrī amata pilnvaru termiņš beidzas līdzšinējam bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka centrālās bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Kazāka kandidatūru virzīja Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), Ēriks Pucens ("KPV LV"), Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), Aivars Geidāns ("KPV LV"), Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija), Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) un Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Kazāks dzimis 1973. gadā. Vidējo izglītību ieguvis Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā. Tāpat viņam ir Londonas Universitātē iegūts maģistra grāds ekonomikā un arī turpat iegūts doktora grāds ekonomikā. Vēl Kazākam ir Kembridžas Universitātē iegūts diploms ekonomikā.

No 2018. gada augusta Kazāks darbojas Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Iepriekš bija AS "Swedbank" galvenais ekonomists un arī "Swedbank grupas" galvenā ekonomista vietnieks. Kazāks strādājis par pasniedzēju Rīgas Ekonomikas augstskolā. Iepriekš bijis Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs, arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs.

Kazāks iepriekš intervijā Latvijas Radio akcentēja četras lietas, ko būtu nepieciešams darīt, lai Latvijas Banka būtu jaudīgs pamats Latvijas ekonomikas izaugsmē. Viņaprāt, iespējams samazināt Latvijas Bankas izmaksas, optimizējot funkcijas un samazinot darbinieku skaitu, sākot ar pašu augstāko vadību. Tāpat, pēc Kazāka teiktā,

Latvijas Banka var sniegt krietni lielāku atbalstu ekonomikai, piemēram, tehnoloģiju jomā.

Kazāks uzskata, ka Latvijas Bankai jābūt plaši iesaistītai diskusijās par ekonomiku – centrālajai bankai jābūt atvērtākai, kurā "ieklausās un kura ieklausās". Latvijas Bankai arī jākļūst par spēcīgāku Latvijas finanšu sistēmas mugurkaulu, tālab ir atbalstāma centrālās bankas un finanšu tirgus uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – funkciju apvienošana zem Latvijas Bankas jumta, atzina Kazāks.

Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēts uz pieciem gadiem un šo amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Iepriekš Latvijas Bankas prezidenta, kā arī viņa vietnieka un padomes locekļu amatam šādu ierobežojumu nebija, tāpat amata pilnvaru termiņš bija garāks – seši gadi, taču to Saeima pagājušajā mēnesī mainīja.

KONTEKSTS:

Apspriesto Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū sākotnēji bija Latvijas Bankas padomes loceklis Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps un "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Koalīcijas partijas vienojās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt Kazāka kandidatūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti