Uz Latvijas Bankas šefa amatu – 4 kandidāti. Kas viņi ir un ko grib darīt?

Līdz piektdienai, 29. novembrim, ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti var izvirzīt kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam. Pagaidām neviens kandidāts šim amatam nav izvirzīts, taču izskanējuši četru potenciālo kandidātu vārdi, kas tiekot vērtēti koalīcijā.

Koalīcijai vēl nav vienošanās, kurš kandidāts būtu vairāk piemērots, tāpēc kopsaucējs tiks meklēts kopsēdē ceturtdien. Portāls LSM.lv piedāvā ieskatu šo četru kandidātu līdzšinējā darba pieredzē un plānos centrālās bankas vadībā.

Iepriekšējā darba pieredze: no 2013. gada marta Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos. No 2011. gada augusta līdz 2013. gada febuārim Patentu valdes direktors, no 2009. gada novembra līdz 2011. gada februārim SIA "Lattelecom" padomes loceklis, bet no 2007. gada oktobra līdz 2009. gada aprīlim SIA "Latvijas garantiju aģentūra" valdes loceklis. Darba gaitas sācis 2005. gada kā reklāmas konsultants "Latvijas Avīzē". Pēc tam pirms krīzes un tās laikā bijis palīgs, padomnieks un konsultants vairākiem ar Tautas partiju saistītiem politiķiem. 2005. gadā kandidējis Cēsu pilsētas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, bet 2010. gadā – 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par labu Latviju" saraksta.

Izglītība: vidējā izglītība iegūta Cēsu pilsētas ģimnāzijā, pēc kā iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pēc tam absolvējis Rīgas Juridiskās augstskolas maģistra programmu "Tiesības un finanses", Banku augstskolas maģistra programmu "Starptautiskās finanses un banku darbība", Šveices biznesa skolas maģistra programmu biznesa vadībā.

Ko darītu Latvijas Bankas vadībā?

  • Latvijas Bankas izmaksu samazināšana, samazinot darbinieku skaitu. Tāpat būtu mazināms Latvijas Bankas prezidenta atalgojums (pašlaik vairāk nekā 12 000 eiro mēnesī), kas esot par lielu. Bērziņš gan atturējās minēt, cik lielam būtu jābūt šim atalgojumam, kā arī to, cik lielā mērā varētu samazināt centrālajā bankā strādājošo skaitu, norādot, ka nevēlas nodarboties ar "vairāksolīšanu".
  • Latvijas banku sektora reputācijas atjaunošana, skaidrākas Latvijas pozīcijas noteikšana attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kreditēšanas veicināšana Latvijā, iniciatīvu piedāvāšana valsts tautsaimniecības attīstībai.

  • Mārtiņš Kazāks (dzimis 1973. gada 19. septembrī Liepājā), Latvijas Bankas padomes loceklis no 2018. gada augusta.

Iepriekšējā darba pieredze: no 2005. gada novembra AS "Swedbank Latvija" galvenais ekonomists, no 2010. gada janvāra – arī "Swedbank grupas" galvenā ekonomista vietnieks. No 1994. gada līdz 1995. gadam vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā. Strādājis arī par pasniedzēju Rīgas Ekonomikas augstskolā un citviet. Iepriekš bijis Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs, arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs.

Izglītība: vidējā izglītība Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, pēc kā 1995. gadā Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā. 1996. gadā Kembridžas Universitātē iegūts diploms ekonomikā. Londonas Universitātē 1997. gadā iegūts maģistra grāds ekonomikā, bet 2005. gadā turpat iegūts doktora grāds ekonomikā.

Ko darītu Latvijas Bankas vadībā?

  • Latvijas Bankas izmaksu samazināšana un darba efektivitātes uzlabošana. Arī samazinot centrālajā bankā strādājošo skaitu, sākot ar augstāko vadību. Piemēram, Latvijas Bankas padomei būtu jāpārņem valdes funkcijas.
  • Latvijas Bankai jākļūst par spēcīgāku Latvijas finanšu sistēmas mugurkaulu. Šajā ziņā būtiska būtu centrālās bankas un finanšu tirgus uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – funkciju apvienošana zem Latvijas Bankas jumta.
  • Latvijas Banka var sniegt krietni lielāku atbalstu ekonomikai, piemēram, tehnoloģiju jomā. Tāpat Latvijas Bankai jābūt plaši iesaistītai diskusijās par ekonomiku – centrālajai bankai jābūt atvērtākai, kurā "ieklausās un kura ieklausās".
  • Aktīvs darbs Eiropā, proti, Latvijai svarīgi piedalīties diskusijās par eirozonas monetāro politiku, lai tiktu "pieņemti pareizi lēmumi", jo "spēcīga eirozona nozīmē arī spēcīgu Latvijas ekonomiku".


Iepriekšējā darba pieredze: Fiskālās disciplīnas padomes locekle. Bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Pirms tam no 2005. līdz 2011. gadam "Eurostat" Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktore, iepriekš no 2001. gada vadīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. "Ekonomistu apvienības 2010" locekle. 2009. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izglītība: Augstākā izglītība, Dr. habil. ekon. 1975. gadā beigusi Latvijas Valsts universitāti (tagad - Latvijas Universitāte (LU)), Ekonomikas fakultāte, ekonomikas kibernētikas katedra.

Ko darītu Latvijas Bankas vadībā?

  • Pēc tam, kad izskanēja, ka Šteinbuku varētu virzīt Latvijas Bankas prezidentes amatam, viņa medijos atzina, ka gatava uzņemties šos pienākumus. Šteinbuka intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka viņai ir pieredze liela kolektīva vadīšanā, un savulaik viņa vadīja "Eurostat" departamentu pēc korupcijas skandāla, tāpēc, iespējams, būs noderīga arī pieredze darbā ar demotivētu kolektīvu.
  • Viņa nesteidzās ar paziņojumiem par bankas darbinieku algu samazināšanu, jo labi speciālisti var viegli atrast labi apmaksātus darbus Latvijā un ārzemēs, un, ja bankai ir kapacitāte, tā jāsaglabā.
  • Tāpat viņa veltīja kritiskus vārdus līdzšinējai bankas vadībai par nepietiekamu ekonomikas procesu skaidrošanu sabiedrībai un solīja, ka to darīs un būs pieejama skaidrojumiem un sabiedrības izglītošanai.  
  • Šteinbuka aizrādīja, ka līdz šim banka strādāja arī kā domnīca - bija pētījumi gan par veselību, gan par izglītību, taču nebija pētījumu par komercbanku darbību kredītu pieejamībai, lai veicinātu investīcijas.  Viņasprāt, pašreiz, kad ir kredītu bads, šāds pētījums būtu nepieciešams nekavējoši. Turklāt “nevar vienkārši pētīt pētījuma pēc, bet jābūt pārliecībai, ka valdība to pētījuma rezultātu ir ieinteresēta īstenot”, uzskata Šteinbuka.
  • Uldis Cērps (dzimis 1971. gada 17. jūnijā), Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas prezidenta padomnieks.

Iepriekšējā darba pieredze: Darba gaitas sācis 1990. gadā kā Latvijas Radio ārzemju ziņu redaktors, tad strādājis LU un vadījis ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Latvijā preses centru. 1995. gadā sācis darbu Rīgas Fondu biržā un gadu vēlāk kļuvis par tās prezidentu. 2000. un 2006. gadā atkārtoti iecelts par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, amatu atstāja 2008. gadā, kļūstot par Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes Stabilitātes departamenta direktoru un vadības grupas locekli. Kopš no 2017. gada Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas darbinieks.

Izglītība: 1993. gadā beidzis LU Žurnālistikas un masu komunikācijas nodaļu. Tad divus gadus studējis Zviedrijā Umeo Universitātes Politikas zinātņu institūta aspirantūrā.

Ko darītu Latvijas Bankas vadībā?

  • Par kandidēšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu Cērps paziņoja pats, norādot, ka viņam nav ambīciju ieņemt amatu, bet gan nodrošināt pietiekamu konkurenci.
  • Cērps uzsver nepieciešamību vairot  iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas Bankai. Vienlaikus redz iespēju Latvijas Bankai darboties ar mazāku budžetu. Viņš vēlas stiprināt viedokļu daudzveidība Latvijas Bankas padomē un efektīvāk organizēt analītisko darbu.

Informācijas avoti: LETA, LSM, Latvijas Radio, LTV.

 

Trīs kandidātu diskusija LTV raidījumā "Tieša runa":

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti