Eiropas Komisija jūlija sākumā nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk pastiprināt Eiropas Savienības noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, lai vērstos pret terorisma finansēšanu un krāpšanos ar nodokļiem.
Lielākā daļa dalībvalstu, tostarp arī Latvija, ir apņēmušās ieviest šos priekšlikumus jau līdz gada beigām, tomēr, kā uzsver Latvijas Komercbanku asociācija, salīdzinoši īsie termiņi raisa bažas, jo līdz šim vēl neviena no atbildīgajām institūcijām nav sākusi plašākas diskusijas un konsultācijas par priekšlikumu ieviešanu.
"Pirmkārt, mēs atbalstām šīs direktīvas uzstādījumus un prasības, un to, ka cīņa pret nelegālo līdzekļu atmazgāšanu un terorisma finansēšanu ir īpaši aktuālas un atbalstāmas lietas," uzsver asociācijas pārstāve Baiba Melnace. "Un, protams, ka Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šī direktīva ir jāievieš, piedevām – tādos visai izaicinošos termiņos. Tādēļ mēs esam gatavi maksimāli efektīvi sāk strādāt, sadarboties ar atbildīgajām institūcijām, veidojot nepieciešamos likuma grozījumus, un pēc likuma grozījumu pieņemšanas – protams, arī nepieciešamās darbības."
Jauno naudas atmazgāšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumu klāsts kopumā ir visai plašs, un attiecīgi risināmo jautājumu ir daudz, uzsver Latvijas Komercbanku asociācija.
"Vēl ir arī citi jautājumi, kuri nav tik aktuāli tieši bankām, kā piemēram, finanšu izlūkošanas vienību spēju un tiesību pastiprināšana, kas ir mūsu tā sauktais Kontroles dienests," skaidro Melnace. "Un ir jautājumi arī par anonīmiem priekšapmaksas instrumentiem, kā priekšapmaksas kartēm, kas mums ir mazāk aktuāli, jo priekšapmaksas kartes mums bankās nav izplatītas. Bet šis jautājums par direktīvas ieviešanu – mūsuprāt, tam būtu jābūt ļoti aktīvi valsts iestāžu un arī mūsu dienaskārtībā, un esam gatavi sadarboties un iet uz priekšu, lai izpildītu šīs prasības."
Ne ministriju, ne arī valdības oficiālajās, publiski pieejamās darba kārtībās pagaidām nav iekļauts neviens ar jauno direktīvu saistīts normatīvais akts vai ziņojums par plānoto rīcību. Vēl Latvijai jauno Eiropas naudas atmazgāšanas apkarošanas priekšlikumu ieviešana var būt visai izaicinoša arī tāpēc, ka tā aptver jomas, kuras Latvijā līdz šim nav uzskatītas par īpaši aktuālām. Piemēram, kā norādīja Eiropas Savienības komisāre tieslietu jautājumos Vera Jourova, viena no šādām jomām ir tā sauktās virtuālās valūtas.
"Mēs ierosinām, ka naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvai turpmāk būtu jāaptver arī virtuālo valūtu platformas, un saistībā ar to anonimitāte, ar kuru parasti tiek saistītas virtuālās valūtas transakcijas, tiks apkarota. Mēs tāpat arī vēlamies ierobežot un samazināt anonīmu priekšapmaksas maksājumu līdzekļu izmantošanu, jo esam pārliecinājušies, ka priekšapmaksas kartes tiek izmantotas tam, lai anonīmi finansētu teroristu uzbrukumus, un vēlamies novērst iespēju tam atkārtoties," norāda Jourova.
Vienlaikus Latvijas komercbankas prognozē, ka nekādas būtiskas pārmaiņas to darbībā vai arī vērā ņemamas papildu izmaksas saistībā ar jauno direktīvas prasību ieviešanu nav gaidāmas.
