De Facto

Korupcijas skandāls VID: kā atklāja pārkāpumus?

De Facto

De Facto - Korupcijas skandāls VID; Vai jaunpienācēji Saeimā spējuši mainīt politiku?

Iesaka mainīt “Nord Pool” elektrības cenas aprēķinu

Latvija rosina reformēt «Nord Pool» elektrības biržu, «Latvenergo» šo ideju vērtē skeptiski

Latvija atbalstīs priekšlikumu mainīt veidu, kā šobrīd Eiropā tiek aprēķinātas elektrības cenas. Cerība ir, ka elektrība būs lētāka, ja formulā mazāka ietekme būs gāzes cenai. Ideja gan uztrauc "Latvenergo", kam iejaukšanās esošajos tirgus mehānismos mazinātu iespējas pelnīt. Arī citi iesaistītie pastāvošo kārtību aizstāv un iesaka ar reformām nepārsteigties.

"Nord Pool" elektroenerģijas birža ir viens no grēkāžiem, ko politiķi nereti piesauc, meklējot iemeslus augstajām elektrības cenām Latvijā. Taču kā īsti "Nord Pool" strādā?

Tirgus virzās uz dārgāko piegādātāju

Biržā elektrības cenu nosaka izsolēs. Dažādu avotu ražotāji piedāvā, kurās stundās un par cik tie ir gatavi elektrību pārdot.

Vispirms tiek pārdota elektrība, ko saražot ir vislētāk. Ja patēriņu tas nenosedz, ieslēdzas nākamais lētākais ražotājs. Taču, ja patēriņš turpina kāpt, pieslēdzas arvien dārgāki ražotāji.

Savukārt cena šajā stundā visiem biržā būs vienāda – pielīdzināta dārgākajam ražotājam, kas, visticamāk, elektrību ražo no dabasgāzes, kurai cena pusotra gada laikā kāpusi aptuveni 10 reizes. Tādā veidā elektrības un gāzes cenas ir sasaistītas.

Šis ir princips, ko kritizē Eiropas Komisija un kuras viedoklim pievienojusies Latvijas Ekonomikas ministrija. "Tās formulas, ko miera laikos "Nord Pool" birža izmantoja, lai pirktu un pārdotu elektroenerģiju, īsti nav piemērotas šiem apstākļiem.

Ne vienmēr tas cenu līmenis ir jānoliek tajā augstākajā līmenī. Noteikti būtu jāmaina šī formula," stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Cenas pielīdzināšana dārgākajam ražotājam izdevīga "Latvenergo"

Tieši tas, ka elektrības cena tiek pielīdzināta dārgākajam ražotājam, ļāvis labi nopelnīt arī "Latvenergo". Neatkarīgi no tā, par cik lielu cenu HES ražoto elektrību "Latvenergo" biržā piedāvā, cenu tāpat uz augšu dzen dārgāki ražotāji. Tas ir iemesls, kāpēc Eiropas Komisija rosinājusi kompāniju negaidīti gūto peļņu pārdalīt dalībvalstīm, lai tās varētu atbalstīt iedzīvotājus.

"Latvenergo" tas būtiski neskars, jo peļņa jau ir valsts rīcībā, tomēr par priekšlikumiem mainīt elektrības cenas veidošanās principus gan uzņēmums ir bažīgs.

Pastāvot risks, ka pietrūks naudas zaļās enerģijas projektiem, turklāt augsti finanšu rādītāji dod iespēju izdevīgāk aizņemties naudu starptautiskajos tirgos.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste teica: "Ja tiktu pieņemti kaut kādi populistiski lēmumi, kas tagad samazina mūsu iespējas pelnīt, tā būtu tieša iejaukšanās komercbiznesā, kas, protams, būtu bīstams virziens.

Tā kā mēs ceram, ka tādi virzieni netiks pieņemti Latvijā, un caur dividendēm tāpat ir šī iespēja atbalstīt sabiedrību."

Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons ir piesardzīgs par iespēju cenas formulu mainīt.

Viņš stāsta, ka esošais modelis, gadiem ejot, esot rūpīgi pieslīpēts, savukārt maksāt ražotājiem atšķirīgas cenas par elektrību būtu ļoti sarežģīti un liktu tirgu būtiski mainīt.

"Lai varētu iegūt līdzsvaru, kurā ir dažādas cenas vienlaicīgi, ir nepieciešams atsevišķi sagrupēt daļu no pārdevējiem un daļu no pircējiem, kuri saņems vienu apjomu, kuri saņems otru apjomu par dažādām cenām.

Šī brīža biržas mehānisms to īsti neparedz. Tas nozīmētu pašos pamatos mainīt tirdzniecības mehānismu. Es nedomāju, ka tas ir ļoti vienkārši, ātri izdarāms," teica Miķelsons.

Izmeklē 17. augusta elektrības rekordcenas iemeslus

SPRK kopā ar pārējiem Baltijas valstu regulatoriem šobrīd vērtē, vai izmaiņas biržā tomēr jārosina.

Uz to pamudināja 17. augustā sasniegtie elektrības cenas griesti – četri eiro par kilovatstundu visās Baltijas valstīs vienlaicīgi.

Lietuvas enerģētikas uzņēmums "Ignitis" publiski vainoja biržas algoritmu, kas todien noraidījis "Ignitis" ražošanas bloka Elektrēnos piedāvājumu, un līdz ar to reģionā pietrūka jaudu.

Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis uzsver, ka 17. augustā tirgū pietrūcis pavisam neliels apjoms jaudu, kas arī izraisījis augsto cenu lēcienu. Viņaprāt, risinājums būtu uz trūkstošo jaudu rīkot atsevišķu izsoli:

"Deficīta apjoms bija tuvu aptuveni diviem megavatiem, kas ir ļoti niecīgs apjoms no šī reģiona. Tātad vajadzētu būt mehānismam, kā tik kaut kādas nelielas nobīdes, neatbilstības tomēr novērst par lētāku cenu. Es uzskatu, ka tas būtu iespējams. Izsludināt varbūt atkārtotu mehānismu, ka atkārtoti tiek pirkts šis iztrūkstošais apjoms."

Latvijas regulatora pārstāvis Miķelsons tikmēr pauž, ka izmeklēšana par to, kāpēc radās cenas pīķis, turpināsies vēl vairākas nedēļas. Pagaidām nekādas izmaiņas algoritmā viņš neiesaka. Tā vietā ražotājiem esot jāpielāgo piedāvājumi, lai algoritms tos nenoraidītu:

"Tas ir arī tas, uz kā balstās biržas ieteikums, ražotājiem piedāvāt savas jaudas mazākās porcijās, lai pēc tam no tām būtu vieglāk nosegt kopējo pieprasījumu. Tā kā šajā ziņā varētu teikt, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi ražotāji ir izlasījuši to, kādā veidā biržas operators rekomendē noformēt savus piedāvājumus."

Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas pārvades operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, kurš arī iesaka tirgū būtiski neiejaukties:

"Fundamentāli algoritms un biržas funkcionalitāte ir laba. Tas, kas šeit varbūt būtu svarīgi, ir strādāt ar pašiem tirgus dalībniekiem.

Skaidrot, ka ir svarīgi varbūt šos milzīgos tirdzniecības apjomus sadalīt mazākās vienībās."

Baltijā trūkst elektrības ražotņu

ES dalībvalstis pozīcijas par enerģijas krīzes pārvarēšanu apspriedīs nākamnedēļ enerģētikas ministru sanāksmē, kad arī paredzēts vienoties par atbalsta pasākumiem.

Ekonomikas ministre Indriksone atzīst – ja arī Eiropā būs atbalsts elektrības tirgus reformai, visticamāk, šajā ziemā tas vēl nenotiks, jo formulu maiņa prasīs vairāk laika.

"Svarīgi ir sabalansēt, lai "Nord Pool" strādātu atbilstoši valstu interesēm, bet nekādā gadījumā neapdraudētu elektroenerģijas ražotāju iespēju attīstīties un nodrošināt nepieciešamo jaudu un infrastruktūru. Es nesaredzu riskus. Liels risks būtu, protams, ja mēs pēkšņi izdomātu izstāties no biržas. [..]

Mums būtu jālūdzas kādam, lai mums šo elektroenerģiju pārdod, un nav teikts, ka tad tā cena būs labāka nekā "Nord Pool" biržā tai brīdī."

Eksperti norāda, ka galvenais augsto elektrības cenu iemesls Baltijā ir tas, ka trūkst elektrības ražotņu, it īpaši zaļās enerģijas sektorā. Kamēr tas tā būs, problēmu var tikai piekoriģēt, taču ne izlabot saknē.

Vēl viens virziens ir jaunu starpsavienojumu izbūve ar kaimiņvalstīm, kas dotu vairāk ceļu, pa kuriem Latvijai importēt lētāku elektrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti