Šobrīd Latvijā ir programmētāju deficīts un prognozes liecina, ka tā būs arī turpmākos gadus. Tādēļ, apgūstot šo profesiju, jaunieši var būt diezgan droši, ka darbs viņiem būs garantēts.
Pirmos soļus perspektīvajā programmēšanas pasaulē var spert jau pēc devītās klases. Latvijā netrūkst tehnikumu, kur apgūt gan pašus pamatus, gan pēcāk arī profesionāli nozīmīgas nianses. Karjeras iespējas ir plašas.
"Ja audzēknis izdomās, piemēram, "Angry Birds" vai ko tamlīdzīgu, tad viņš visu atlikušo dzīvi ir nodrošināts. Paralēli tam, citi skolotāji māca, kā veidot dokumentāciju, kā notiek programmas dzīves cikls, kā uzrakstīt kvalitatīvu dokumentāciju, kā veidot kvalitatīvas programmas," saka Rīgas Valsts tehnikuma skolotājs Normunds Pauders.
Programmēšana ir daudzpusīga profesija, kas nebūt neaprobežojas ar kodēšanu. Paralēli tam ir testētāji, kuri pārbauda kodētāju paveikto, attīstītāji, profesionāļi, kuri noskaidro klienta vajadzības un precīzi saplāno, kā tās īstenot, projektu vadītāji un virkne citu speciālistu.
"Valda tāds uzskats, ka programmētājs ir cilvēks, kas sēž kaut kur pagrabā, viņš sēž pie datora, datorā skrien kaut kādi burtiņi un tā, un viņš tur sēž un galu galā kaut kāds "Access Denied" vai kaut kas, bet īstenībā tā nav," skaidro "Accenture" Oracle izstrādes grupas vadītājs Antons Gandzjuks.
Cilvēkam, kurš vēlas kļūt par izcilu programmētāju, ieteicams būt draugos ar matemātiku – algoritmu pārzināšana un vienādojumu risināšana attīsta analītisko domāšanu. Tiesa, ar to vien tomēr nepietiek.
"Otrs ir talants. Es arī varu redzēt, ka pie mums pienāk cilvēki, un tu ar viņu sarunājies, iedod viņam kādu uzdevumu un tad viņš atrisina viņu tādā veidā, ka tu jūti, ka šis cilvēks būs programmētājs, viņam ir talants," piebilst Gandzjuks.
Programmētāja izglītību, kas iegūstama Latvijas profesionālajās un arī augstākajās izglītības iestādēs, atzinīgi novērtējuši ārvalstu uzņēmēji. Šeit darbojas vairākas globālu kompāniju filiāles, kas nodarbina mūsu profesionāļus. Turklāt viņiem tā ir nozīmīga izaugsmes iespēja, jo lielajos uzņēmumos jaunās tehnoloģijas ienāk daudz ātrāk, nekā pašmāju. Tiesa, programmētājam vienmēr jābūt gatavam mācīties.
"Tā ir tāda mūža, kā saka, mūža attīstība, profesija, jo visu mūžu nākas attīstīties un iet līdzi. Programmēšana nav tā profesija, kur kaut ko iemācās, teiksim es trīs gadus pamācos un četrdesmit es to visu daru. Tehnoloģijas iet ļoti ātri uz priekšu un mainās vidēji ik pēc trīs līdz pieciem gadiem," spriež "Accenture" programmētājs, analītiķis Jānis Košeļevs.
Uzņēmēji neatklāj, cik tieši pelna programmētāji, jo tas ir komercnoslēpums, tomēr – ievērojami vairāk nekā mūsu ministri.
