Latvijā pieaug pensiju kapitāla uzkrājumi un dalībnieku skaits

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos jeb 3. pensiju līmenī uzrāda ļoti līdzīgas tendences ar valsts fondēto pensiju kapitāla uzkrājumiem. Par spīti pandēmijas ietekmei, abos kapitāla uzkrājumos 2020.gadā vērojams pieaugums gan pensiju kapitālā, gan pēc dalībnieku skaita.

Trešajā jeb privātajā pensiju kapitālā 2020.gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā ir iemaksāti gandrīz 60 miljoni eiro, kas ir par teju četriem procentiem vairāk nekā 2019. gadā. Iemaksas šogad ir augušas par vairāk nekā 9% un privātajos pensiju fondos kopumā uzkrāti 566 miljoni eiro. 

Pieaug pensiju kapitāls un dalībnieku skaitsLinda Zalāne

2020.gadā pieaudzis arī 3. pensiju līmeņa dalībnieku skaits. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības departamenta direktore Evija Dundure gan akcentē, ka daļa dalībnieku ir neaktīvi un neveido uzkrājumus, bet aktīvo dalībnieku skaits 2020.gadā palielinājies par 3,6%. Turklāt ik mēnesi iemaksāto summu ziņā 2020.gadā vērojama pozitīva tendence.

“Vidēji uzkrājumi privātajos pensiju fondos mēnesī ir auguši un šogad ir vidēji 48 eiro mēnesī," pastāstīja Dundure. "Turpretim pagājušā [2019.] gadā tie bija 40 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka cilvēku un arī darba devēju gatavība investēt labākās vecumdienās ir kļuvusi krietni lielāka.”

Tāpat 2020.gadā straujāk pieaugušas darba devēju veiktās iemaksas, kas kāpa pat par 20% salīdzinājumā ar pērno gadu.

“Privātajos pensiju fondos var veikt iemaksas pats vai vienoties ar darba devēju, ka tās veic darba devējs," teica Dundure. "Vai vēl labāk: darba devējs izveido speciālu pensiju plānu, noslēdz kolektīvo līgumu ar pensiju fondu un vn veic šīs iemaksas, lai motivētu darbinieku ilgtermiņā palikt pie darba devēja.”

Pandēmijas laiks ir bijis dinamisks, pat nedaudz neprognozējams. Vismaz gada pirmajā ceturksnī. Gan privātie pensiju fondi, gan valsts fondētie ieguldījumu plāni gada pirmajā ceturksnī piedzīvoja lielas svārstības.

“Reakcija no finanšu tirgiem bija ļoti ātra un diezgan strauja. Uzkrātais kapitāls kritās," paskaidroja Dundure. "Protams, ka tajās investīcijās, kas bija akciju kapitāltirgus, kritās straujāk nekā valsts obligācijās. Tomēr lielākais atklājums no šī gada deviņiem mēnešiem, ka mēs piedzīvojām diezgan ātru finanšu tirgu atgūšanos. Analizējot jau otro un trešo ceturksni, pat varam runāt par ļoti straujiem pieaugumiem. Piemēram, tā saucamie konservatīvie un sabalansētie, kas ir valsts fondētie ieguldījuma plāni. Tajos varēja novērot līdz pat 8% pieaugumu.”

Savukārt aktīvajos plānos pieaugums pārsniedza 10 līdz 15%. Dundure teic, ka šeit vietā ir atziņa: gudrie nogaida.

Par svārstībām nebija jāatraucas un jāļauj tirgiem normalizēties, jo ilgtermiņa pieeja attaisnojas.

Kopš 2020.gada pensiju 2.līmeņa kapitālu var mantot. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilze Vindele pastāstīja, ka gada pirmajos 11 mēnešos šo iespēju izmantojuši 12% valsts fondētā pensiju kapitāla dalībnieku.

“No šiem saņemtajiem iesniegumiem var redzēt, ka 70% dalībnieku ir izvēlējušies nodot mantošanā civillikuma gadījumā. 28% ir norādījuši personu, kura pensijai pievienot viņa uzkrāto kapitālu. Un 2% ir izvēlējušies savu uzkrāto kapitālu pārskaitīt uz pensiju speciālo budžetu,” teica Vindele.

Kopumā valsts fondētie pensiju plāni aug un 2020.gada pirmajos deviņos mēnešos kapitāls sasniedzis 4,7 miljardus eiro. Tas ir par 10% vairāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos. Pieaudzis arī dalībnieku skaits un tas ir sasniedz jau 1,29 miljonus iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt