Situācija piena ražotājiem piena cenas un noieta tirgus dēļ joprojām ir smaga. Piensaimnieku zaudējumi ir lieli. Satraukums valda arī piena kvotu jomā. Vissmagāk klājas tiem lauksaimniekiem, kuriem piena ražotne ir vienīgais rūpals un kuriem saimniecības modernizācijas dēļ ņemti kredīti.
Zaudējumi, kas gada mērogā piena cenas politikas dēļ tikai saimniecībai pašā Latvijas tālākajā dienvidu punkta Dēmenes pagastā būs pāri par 60 000 eiro, ir tas, ar ko rēķinās šīs saimniecības "BAR" saimieks Romualds Bleidelis.
"Ar to naudas plūsmu, kas pašreiz ir... Pagaidām, pateicoties atbalsta naudām, ir normāli, bet, kas būs pavasarī, kad būs jāpērk plēves... (..) Vissmagākais būs pavasarī, kad vajadzēs gan degvielu, gan materiālus skābbarības sagatavošanai, gan mašīnu tehniskajai apkopei - tad būs problēma," saka Bleidelis.
Piena nozare ir vienīgais rūpals saimniecībā, kas pastāv jau 22 gadus, kur tikai pērn veikta kūts modernizācija un ņemti kredīti. Lai pienkopības nozare attīstītos, saņemti arī Eiropas atbalsta maksājumi, bet šobrīd te valda neziņa un bažas par nākotni.
"Cerība ir tikai pašam uz sevi, uz savu veiksmi, uz savām darbaspējām - katram zemniekam ir tikusi kāda grūta, sūra pile. (..) Tracina tas moments, ka veikalos piens lētāks nepalika," uzsver Bleidelis.
Saimniecības "BAR" saimnieks, kurš dienā saražo 1000 tonnas piena, kā daudzi Latgales un Sēlijas piena ražotāji apvienojušies kopīgā piensaimnieku biedrībā, kas ir mobila piena pārdošanas jomā. Šodien viss piens nonāk Lietuvas tirgū, bet zemnieki no valsts gaida tikai drošību savam biznesam, jo valsts it kā esot orientēta uz lauksaimniecības nozares attīstīstu, saka biedrības vadītājs un z/s "Stārķi" saimnieks Roberts Jonāns.
"Mēs varam savu pienu aizvest jebkurā punktā Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajās robežās. Tad, kad daudziem zemniekiem atteica Lietuvas uzņēmumi, daudzi zemnieki aizveda pienu uz Baltkrieviju. Sadarbība bija veiksmīga, bet Baltkrievija arī nevar pārstrādāt tik daudz piena, cik ražo Baltijas valstis," norāda Jonāns.
Šie Latgales un Sēlijas zemnieki neprasa kādu atbalstu vai subsīdijas zaudēto ieņemumu dēļ, lauksaimniekiem svarīgi zināt valsts politiku un savu nākotnes virzību, darbojoties lauksaimniecības jomā
