Viņš atzina, ka otrdien, 9.augustā, paredzēta Trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā ar sociālajiem partneriem varētu vienoties par "kaut kādu" minimālās algas pieaugumu nākamgad. "Bet katrā ziņā, ne par nesaprātīgu," noteica Kučinskis.
Pēc viņa teiktā, Labklājības ministrijas (LM) virzītais piedāvājums celt minimālo algu par 37 eiro ir "mēģinājums mākslīgi celt ekonomiku". "Ir jābūt ļoti saprātīgiem," teica premjers, norādot, ka, ceļot minimālo algu LM piedāvātajā apmērā, var sanākt tā, ka daudz kam citam nākamā gada budžetā naudas neatliks.
"Visam ir jāattīstās sabalansēti un prognozējami. Tā nav brīnumu nūjiņa – pacelsim minimālo algu un visi dzīvosim labāk. Baidos, ka dabūsim pretējo efektu," teica premjers.
Viņš pieļāva, ka "saprātīgi" – 7 līdz 10 eiro apmērā – nākamgad varētu paaugstināt minimālo algu. Šādu minimālās algas pieaugumu valsts, ņemot vērā tās pašreizējo attīstību, vēl varētu atļauties, piebilda premjers.
Kučinskis pieļāva, ka labklājības ministra Jāņa Reira ("Vienotība") priekšlikums celt minimālo algu par 37 eiro ir vērtējams kā politisks paziņojums. LM gan vienmēr nākusi klajā ar „nedaudz augstākiem” piedāvājumiem, uzskatot, ka labklājību var celt galvenokārt ar minimālās algas celšanu.
Jau vēstīts, ka LM piedāvājusi par 37 eiro nākamgad palielināt minimālo algu, kas pašlaik ir 370 eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan norādīja, ka tas būtu pārāk straujš minimālās algas kāpums. "Ja vispār ceļ [minimālo algu], tad ne vairāk par 10 eiro,” iepriekš teica Reizniece-Ozola.
Savukārt Reirs iepriekš norādīja, ka priekšlikums no nākamā gada par 37 eiro celt minimālo algu tiek virzīts, jo Latvijas ekonomika attīstās labi. "Ceļot minimālo algu, palielinās tā algas daļa, kas netiek maksāta aploksnē,” piebilda ministrs.
