Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Krievija ieslīgusi ekonomiskajā recesijā, kas turpināsies vismaz divus gadus.
Pirmo reizi kopš 2009.gada, kad arī Krieviju skāra globālā finanšu krīze, Krievijas ekonomika sākusi sarukt. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atzinis, ka galvenais iemesls tam ir zemās naftas cenas, taču arī lēmums par starptautiski neatzīto Krimas aneksiju, kuru viņš pielīdzinājis Vācijas atkalapvienošanai, Krievijai izmaksājis dārgi. Vienlaikus Medvedevs paudis pārliecību, ka pašlaik situācija nav tik sarežģīta kā 2009.gadā un jau tagad valsts ekonomikā vērojamas atlabšanas pazīmes.
“Situācija ekonomikā ir sarežģīta. Pašreizējās negatīvās tendences turpinās. Periodā no janvāra līdz martam IKP sarucis par aptuveni diviem procentiem, bet rūpnieciskā izlaide - par 0,6 procentiem salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Rublis krities zemo naftas cenu dēļ. Ja spiediens pret Krieviju turpināsies un naftas cenas saglabāsies zemā līmenī, mums būs jāattīstās pavisam citā ekonomiskajā realitātē. Taču esmu pārliecināts, ka spēsim tajā izdzīvot,” paudis Medvedevs.
Medvedevs arī atzina, ka līdz šim Rietumu sankcijas Krievijai izmaksājušas 25 miljardus eiro, bet šogad šis skaitlis varētu pat trīskāršoties, sasniedzot 75 miljardus jeb aptuveni 4,8 procentus no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr analītiķi spriež, ka kopējais Krievijas ekonomikas kritums šogad varētu sasniegt trīs līdz piecus procentus. Starptautiskais Valūtas fonds tikmēr prognozē, ka negatīva izaugsme Krieviju gaida arī nākamgad.
Jau ziņots, ka vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras samazinājušas Krievijas valsts obligāciju reitingu no Baa3 līdz Ba1 ar negatīvu prognozi, līdz ar to Krievijas obligācijas iekļautas spekulatīvajā jeb „atkritumu zonā”, kurā nonāk vērtspapīri, kuros nav vērts investēt. Arī kredītreitingu aģentūras prognozē, ka šogad Krievijas ekonomiku sagaida dziļa recesija, turklāt ekonomikas lejupslīde turpināsies arī 2016.gadā
Krievijas rubļa vērtības straujo krišanos ietekmēja gan Eiropas Savienības un citu valstu sankcijas, lai apturētu Maskavas agresiju Austrumukrainā, gan naftas cenu samazināšanās pasaules biržās.
