Panorāma

Ārlietu ministrijai pārmet pārāk lēnu reakciju

Panorāma

Katainens par Junkera investīciju plānu

Krievijas trieciens Latvijas zivrūpniekiem

Krievijas aizliegums importēt zivju konservus - trieciens Latvijas zivrūpniekiem; ZM sola palīdzēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 4 mēnešiem.

Latvijas zivsaimniekiem smags bijis jau viss pēdējais gads, un Krievijas noteiktie importa ierobežojumi var izrādīties izšķirošais trieciens, uzskata nozares pārstāvji, uzsverot – jaunu tirgu meklējumi ir smags pārbaudījums. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sola palīdzību, bet pagaidām atturas minēt konkrētus nozares atbalsta pasākumus.

SIA “Rānda” bija viens no lielākajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā. Bija, jo kopš šī gada sākuma no 200 darbiniekiem atlikuši vien 20. Situācija Ukrainā un NVS valstu valūtu devalvācija uzņēmumu nostādījusi īpaši smagā situācijā, un ar jaunu tirgu meklēšanu sokas lēni.

“Mums bija liela tirgus daļa, gandrīz visa. (..) Rietumeiropas valstīs šprotes ēd tie paši krievi, kas tur ir migrējuši, un labi, ja kādi 5-10% vietējie iedzīvotāji, tā kā tas to situāciju neglābj noteikti,” atzina SIA “Rānda” valdes loceklis Oskars Grosmanis.

SIA “Rānda” ir arī viens no ražotājiem, kuru apmeklēja Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" inspektori, pēc kuru ziņojuma tagad grasās noteikt importa aizliegumu visai nozarei.

“Pie mums uzņēmumā viņi bija, pateica, ka viņiem viss patīk. Pēc divām dienām kāds Maskavā pieņēma citu lēmumu,” stāstīja Grosmanis.

 “Latvija ir viennozīmīgi visnopietnākais zivju jomā spēlētājs tajā virzienā, tas ir skaidrs, teiksim, Igaunijā ir, rupji sakot, viena šprotu rūpnīca, mums ir 20,” pauda Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits.

Viņš atzina, ka tiem, kuri pārsvarā eksportē šprotes un strādā uz Krievijas tirgu, un tādu ir daudz, būs grūti.

Zivrūpnieku savienības prezidents uzskata, ka valstij jādara viss, lai palīdzētu ražotājiem pārdzīvot šo triecienu, līdz izdotos iespiesties jaunos tirgos. Tai skaitā vajadzētu vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības, jo jaunie ierobežojumi ir tās kopējās politikas sekas, uzskata Didzis Šmits.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sola to darīt, bet pagaidām atturas minēt konkrētus nozares atbalsta pasākumus.

“Kamēr nav šis [Krievijas pārtikas uzraugu] atzinums es noteikti nevaru kā ministrs teikt, ka es jau zinu, visu zinu, visu zinu. [..] Es domāju, ka tas skars visu nozari. Bet  es domāju, man nav dokumenta,” sacīja Dūklavs.

“Ja tas tā notiks, tad tas ir vairāk politisks jautājums nekā saimniecisks jautājums,” norādīja ministrs, piebilstot, ka, ja būs nepeiciešama ministrijas palīdzība, tā izstrādās plānu un iesniegs to valdībā. 

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) gan atzīst, ka importa ierobežojumu oficiāla izziņošana ir tikai laika jautājums, un, par spīti starptautiskajai praksei, maz ticams, ka tos noteiks tikai uzņēmumiem, kuros notika pārbaude.

Jau vēstīts, ka PVD ieskatā Krievijas lēmums noteikt zivju konservu importa aizliegumu no Latvijas un Igaunijas ir politisks. Krievija tuvākajā laikā aizliegs ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Šādu lēmumu ir pieņēmis Krievijas veterinārais un fotsanitārais dienests „Rosseļhoznadzor” pēc konsultācijām ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem. Krievija norāda, ka Latvijā un Igaunijā ir sistemātiski pārkāpumi zivju rūpniecībā, tāpēc ir pamats aizliegt to importu Krievijā.

Līdz šim zivju produkcija bija viena no retajām pārtikas nozarēm, pret kuru Krievija nebija ieviesusi sankcijas, kuras bija kā atbilde ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Japānas ieviestajām sankcijām pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti