Kravu pārvadājumos daļai aug apjomi un darbinieku algas, bet daļa vēro arī dempinga pazīmes

Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi. Daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.

Kravu pārvadājumos daļai aug apjomi un darbinieku algas, bet daļa vēro arī dempinga pazīmes
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laiku pērn kravu pārvadājumi ar sauszemes transportu ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar kravas mašīnām šogad pārvadātas gandrīz 78 miljoni tonnu preču.

Iekšzemē transportētie apjomi palikuši nemainīgi, bet starptautiskajos kravu pārvadājumos vests par 9% mazāk. Kamēr statistikas dati rāda, ka mūsu uzņēmēji ārvalstīs strādājuši mazāk, skaitļi par izvesto un ievesto preču apjomiem uzrāda augošas tendences.

Ko par biznesu saka pati nozare?

Par situāciju nozarē Latvijas Radio jautāja uzņēmuma "Vervo" direktoram un Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretāram Mārim Dreimanim.

"SIA "Vervo" gads pagāja diezgan labi, [bija] apgrozījuma pieaugums, un varēsim šogad uzrādīt pozitīvus peļņas rādītājus. Bet vispārējā situācija kravu transporta nozarē ir diezgan saspringta. Tā ir situācija, kas notiek šobrīd ģeopolitiskajā jomā – Krievijas–Ukrainas karš. (..) Joprojām uz Krieviju tiek vestas kravas, tātad nesankcionētās kravas. Kravu apjoms ir liels, šoferi diezgan daudz gan ētisku, gan drošības apsvērumu dēļ nevēlas braukt uz Krieviju," zināja stāstīt Dreimanis.

Agrāk bonuss bijusi arī Krievijas lētā degviela, bet tagad atceļā ievest drīkst tikai 200 litrus. Tas audzē izmaksas, kas tiek pārnestas uz klientiem jeb kravu pasūtītājiem un nosūtītājiem.

Taču preču apmaiņa ar Krieviju arvien ir visai intensīva, secinājis Dreimanis.

"Piemēram, Latvijas lielākie uzņēmumi, kas izsenis bija orientējuši savu darbību uz Krieviju, viņi joprojām uz turieni strādā. Uz Krieviju tiek ļoti daudz vestas nesankcionētas preces. Noliktavas pilnas ar lētajiem apaviem, ko joprojām ved uz Krieviju. Uzņēmumi strādā. Bet, protams, apgrūtina tas, kas notiek uz robežas. Liela daļa mašīnu ar Eiropas numuriem netiek ielaistas. Attiecīgi jāpārāķē piekabes un jāveic liekas darbības, kas rada rindas uz robežām. Bet autotransporta uzņēmumi pielāgojas  situācijai un veic savu darbu," piebilda Dreimanis.

Krievijas karš Ukrainā kravu pārvadājumu nozarei atņēmis arī šīs valsts autovadītājus, jo ukraiņi, kam varēja maksāt mazāk, tagad sargā savu valsti.

Taču, piemēram, pārvadājumu kompānijas "Miandum" izpilddirektors Gundars Plūme secinājis, ka šoferu pašlaik pietiek: "Ar darbaspēku mums viss ir kārtībā. Mums ir autovadītāji, kas nemainīgi strādā pie mums, un mēs nemeklējam autovadītājus. Autovadītāji drīzāk meklē mūs. Mēs cēlām algas jau pavasarī, un mums vēl tuvākajā laikā plānots celt šoferiem apmaksu. Šoferi nesūdzas."

Bet Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgu daļēja zaudēšana pastiprinot konkurenci, novērojis uzņēmuma "Miandum" izpilddirektors. "Mūsu pamatdarbība ir uz Skandināviju un uz Eiropas valstīm. Un mēs redzam – kļuvis vairāk transporta pakalpojumu sniedzēju Baltijas tirgū. Līdz ar to samazinās kravu cenas. Varētu teikt – neliels dempings. Tie, kas līdz šim brauca uz Krieviju, uz Baltkrieviju, tās cenas sit nost," sacīja Plūme.

Uzņēmēji atturas kritizēt Eiropas Savienības jaunākos normatīvus, kas stingrāk regulē strādāšanu ārvalstu tirgos un autovadītāju atpūtas režīmu ievērošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti