Ik pa brīdim Latvijā parādās kompānijas, kas dažādos veidos, piemēram, internetā vai aicinot uz īpašiem semināriem, ar lielas peļņas solījumiem mēģina pārliecināt cilvēkus uzticēt tām savu ietaupījumu pārvaldīšanu.
Šogad FKTK izplatījusi brīdinājumus par divām šādām kompānijām – „Marine Financial Club” un „Everest Trade”, kas piedāvā finanšu pakalpojumus, kuru sniegšanai nepieciešamas licences, kādu šo piedāvājumu izteicējiem nemaz nav.
FKTK Licencēšanas un juridiskā departamenta vecākais juriskonsults Ingus Valtiņš stāsta, ka komisija par šādām kompānijām uzzina, jo veic monitoringu, tirgus dalībnieki ziņo, iedzīvotāji ziņo.
“Tā pie mums nonāk informācija par, kā mēs to saucam, nelicencētiem pakalpojumu sniedzējiem. Monitorings notiek ikdienas darbā, vērtējot atsevišķu subjektu darbības tirgū. Ja ir aizdomas, ka šis subjekts nav saņēmis licenci, mēs tās pārbaudām, sazināmies ar kolēģiem ārvalstīs,” stāsta FKTK pārstāvis.
Sūdzības gan mēdz izrādīties arī nepamatotas, jo, izmantojot brīvā tirgus priekšrocības, savus pakalpojumus Latvijā drīkst piedāvāt arī kompānijas, kas licences dažādu finanšu pakalpojumu sniegšanai saņēmušas kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
„Eiropā ir vienotais tirgus, tādēļ ir jāskatās licence ne tikai Latvijā, bet arī kādā no Eiropas valstīm. Var būt, ka subjekts ir saņēmis licenci kādā citā Eiropas valstī un nav paziņojis par pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Pēdējā gada laikā pieaug tāda tendence, ka arvien vairāk šie nelicencētie parādās interneta vidē un ne vienmēr šis subjekts ir Latvijā. Bieži vien ir grūti noteikt, kurā valstī viņš ir un vai tur vispār ir kāda fiziska vai juridiska persona, kuru var sasniegt,” atzīst FKTK pārstāvis.
Drošticamas informācijas par to, cik bieži Latvijas iedzīvotāji ļaujas krāpnieku izteiktu peļņas solījumu vilinājumam, nav.
Kādi tad ir galvenie riski? Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālists atbild, ka „primāri cilvēks riskē pazaudēt visus savus līdzekļus, jo bieži vien viņš tiek maldināts par piedāvājuma ienesīgumu un ar to saistītiem riskiem, kā rezultātā viņam tiek sasolīti brīnumu kalni, lieli procenti, bet beigu beigās, kad ir nepieciešams izņemt šo naudu, bieži vien adresāts vairs nav sasniedzams”.
“Tad neviens vairs neatbild uz e-pastiem, persona vairs nesaprot, kur viņai vērsties, lai dabūtu šos līdzekļus atpakaļ,” stāsta FKTK pārstāvis.
Informācija par pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši nepieciešamās licences, ikvienam ir pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā. Tāpat vienmēr der pievērst uzmanību tam, kāda informācija par pakalpojuma sniedzēju ir publiski pieejama, piekodina Valtiņš.
“Vienmēr vajag pievērst uzmanību kaut kādām pazīmēm vai signāliem, kas liek aizdomāties, ka šis varētu būt nelicencēts subjekts. Tas var būt pārāk labs piedāvājums. Bieži vien nelicencēto subjektu mājaslapās vispār nav atrodama informācija par to, kas šo pakalpojumu sniedz, nav atrodama informācija par valdi, par atbildīgajām personām,” skaidro Valtiņš.
Aizvadītajā gadā finanšu tirgus uzraugi konstatējuši vismaz divus gadījumus, kad Latvijā uzradušies „pakalpojumu sniedzēji”, kuru darbība atbilst finanšu piramīdu principiem, kā arī vairākus gadījumus, kad pakalpojumus piedāvā kompānijas, kam nav licences to sniegšanai.
