Panorāma

Apšauba, vai zemniekiem varēs atmaksāt arī zaudēto ražu

Panorāma

Panorāma

Latvijas krabju zvejnieku zaudējumi pārsniedz 100 miljonus eiro

Krabju zvejas kuģu dīkstāve zvejniekiem radījusi vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudējumus

Ar kuģa arestu pie Norvēģijas krastiem šā gada janvārī sākās divu Latvijas uzņēmumu sniega krabju zvejas sezona. Latvija uzskatīja, ka Norvēģija ierobežo zvejas iespējas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pārkāpj starptautiskos līgumus un nosūtīja uz Oslo notu. Pašlaik zvejnieki savus zaudējumus lēš vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā un ir noskaņoti kareivīgi – kopā ar valsti ir gatavi ne tikai aizstāvēt zvejas tiesības, bet arī piedzīt kompensācijas.

Latvijas uzņēmējiem piederošais krabju zvejas kuģis "Senators", kas gada sākumā arestēts par it kā nelicencētu krabju zveju Norvēģijas Svalbāras arhipelāga ūdeņos, jau deviņus mēnešus stāv Norvēģijas ostā. Kuģa komanda ir mājās un to pieskata vien trīs cilvēku apkalpe. "Senators" bija pirmais Latvijas un arī ES kuģis, kas centās zvejot krabjus Svalbārā. Tā arests pārvilka treknu svītru arī citu Latvijas zvejnieku cerībām par zvejas sezonas sākumu.

"Zaudējumi ir, ja skaitām, tie ir vairāki desmiti miljoni, tie ir tiešie zaudējumi. Protams, sākot šādu biznesu, tu rēķinies ar kaut kādu laiku, kuru tu šajā biznesā varēsi aizvadīt, kā arī ar peļņu. Ja skaita kopā zaudējumus un negūto peļņu, tad tas ir starp 100 un 200 miljoniem eiro kopā divām kompānijām Latvijā," lēsa ES Krabju zvejas asociācijas prezidents Didzis Šmits.

Latvijas zvejnieku ieskatā, Norvēģijas prasības nav pamatotas, jo Latvijai zvejas tiesības dod Eiropas regula.

Ja gada sākumā Latvijas valdības pārstāvji solīja domstarpības ar Norvēģiju risināt diplomātiskā ceļā, tad tagad tālākā rīcība tiek vērtēta slēgti – īpašā darba grupā.

"Gan Tieslietu ministrija, gan Ārlietu ministrija dara visu, lai panāktu taisnīgu iznākumu, lai to panāktu tiesiskā ceļā, un tie ir vairāki, par kuriem es nevaru vairāk stāstīt. Šobrīd mēs esam izvērtēšanas procesā un, kad nonāksim pie tiesiskiem lēmumiem, par to informēsim," teica tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).

Līdzšinējo sadarbību ar valsti asociācija vērtē atzinīgi. Strīda risināšanā tikusi iesaistīta arī Eiropas Komisija, taču tās veikums tiek kritizēts.

"Mēs gribētu redzēt aktīvāku rīcību tur. Es domāju, ka gan mūsu cilvēkiem, kas atbild par šo jomu pārstāvniecībā, gan Zemkopības ministrijā, gan Ārlietu ministrijā ir viedoklis, ka komisijai būtu jārīkojas aktīvāk un tas arī pastāvīgi tiek uzsvērts," sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").

"Kāpēc, kāpēc? Tos jautājumus var prasīt daudz - “kāpēc”, bet tas ir starptautisks jautājums, diplomātijas jautājums, kur ir iesaistījusies arī Eiropas Komisija. Arī viņi ir apsolījušies runāt un vērtēt. Mēs neesam viņiem nekādi priekšnieki, lai prasītu – kāpēc nav? Kāpēc uz 10.oktobri nekas nebija gatavs," teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība).

Krabju zvejnieku asociācijā gan brīdina: ja Eiropas Komisija būs pasīva, uzņēmēji tiesā varētu vērsties arī pret to.

"Komisija vārdos saka, ka dara visu iespējamo, bet darbus mēs neredzam. Tā kā mēs skatāmies uz komisiju, ja tas tā turpināsies, mēs kā privātas organizācijas varam pieņemt arī lēmumus attiecībā uz komisiju.  (..) Mēs neizslēdzam tiesvedību. Bet es saku vēlreiz – pirms rīcības grupa nav izstrādājusi scenārijus, nav ziņojusi valdībā, mēs ejam sazobē un neko individuālu nedarīsim," sacīja Šmits.

Kādi varētu būt valdības rīcības scenāriji krabju zvejnieku interešu aizsardzībai, būs zināms novembrī. Viens gan ir skaidrs -  šī zvejas strīda risinājums varētu prasīt pat gadus.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti