Sadaļas Sadaļas

Panorāma

RSU šķīrējtiesā sūdzība par prasību vakcinēties

Panorāma

Baltijas dizaineri apvienojas izstādē Londonā

Latvijā pieaug iecietība pret kontrabandas precēm

Kontrabandas dēļ valsts gadā nodokļos neieņem ap 100 miljoniem eiro

Kopumā kontrabandas dēļ Latvijas valsts gadā neieņem ap 100 miljoniem eiro. Katra piektā jeb 18% no patērētajām cigaretēm Latvijā ir nelegālas izcelsmes. Ievērojami kontrabandas un nelegālā tirgus apjomi vēl aizvien ir arī naftas produktiem un alkoholam. Lielākā daļa nelegālo preču Latvijā tiek ievestas, tomēr ir palielinājušies arī viltotu cigarešu nelegālās ražošanas apjomi iekšzemē, kas sasniedz 1,8% no kopējā Latvijā patērētā cigarešu apjoma. 

Kontrabandas dēļ valsts gadā nodokļos neieņem ap 100 miljoniem eiroLinda Zalāne

Kontrabandai ir būtiska ietekme uz legālo tirdzniecību un nodokļu ieņēmumiem. Pētījumu aģentūras "Nielsen" veiktais faktiskā cigarešu patēriņa pētījums liecina, ka šā gada 2. ceturksnī turpat katra piektā jeb 18% no patērētajām cigaretēm bija nelegālas izcelsmes. Tiesa, tas ir nedaudz mazāk nekā pērn. 

Vienlaikus ir palielinājušies viltotu cigarešu nelegālās ražošanas apjomi iekšzemē, kas sasniedz 1,8% no kopējā Latvijā patērētā cigarešu apjoma. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe akcentēja, ka attiecībā uz nelegālo cigarešu patēriņu ir veikts pētījums, bet par citām nelegālām precēm pagaidām VID rīcībā ir ekspertu aplēses.

“Naftas produktiem nelegālais tirgus varētu būt ir 4%–7%, alkoholam – 10%–15%. Tādēļ, iespējams, neiekasētais akcīzes nodoklis varētu kopumā par šīm precēm veidot 100 miljonus eiro. Šāda summa valsts budžetam būtu ļoti noderīga jebkuros apstākļos. 

Bet pilnībā samazināt kontrabandu nekad nevarēs. Valstis arī apzinās, ka 10% ekonomikā veido nelegālais tirgus. Vienkārši apzinās, ka līdz nullei nekad nesamazināsim,” skaidroja Šmite-Roķe.

VID pārstāve atklāja, ka kontrabanda Latvijā ienāk pa dažādiem ceļiem, izmantojot visa veida transporta līdzekļus, un nelegālās preces tiek slēptas nereti pat pārsteidzošas vietās, kas liecina, ka nelegālajiem darboņiem iztēle ir plaša.

Viņa stāstīja: “Nāk gan no konteineriem – no Tālajiem Austrumime, Tuvajiem Austrumiem. Autotransports un dzelzceļš no Krievijas. Tas pats no Baltkrievijas. No Eiropas Savienības – mikroautobusi, arī vieglās automašīnas. Tas, kas iet uz ārpusi, – no Ventspils ostas uz Skandināvijas valstīm. Skaidrs, ka viss kontrabandas apjoms, kas ienāk Latvijas tirgū, tas nevar tikt “apēsts” Latvijas tirgū un tas iet uz Rietumeiropu. Ievešanas veidi mani nebeidz pārsteigt. Cigaretes tiek slēptas jūras konteineros, traukos, granulās, mēbelēs, caurulēs, dzelzceļa vagonos, celtniecības blokos, kokoglēs, šķeldā. Bet mani pārsteidza makaronos un iemūrētās betona blokos.”

Kontrabandas tēmai veltītajā forumā trešdien tika prezentēti arī SKDS pētījuma jaunākie dati, kas liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. 

Eksperti to skaidrojuši ar kopējo sabiedrības noskaņojumu Covid-19 pandēmijas ietekmē. Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, pat 96% atzinuši, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 20% norādījuši, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās. 

Tomēr pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsvēra vēl kādu satraucošu faktu: “Šis, man šķiet, ir spēcīgi: 9%, tas ir katrs desmitais, saka, ka viņš kontrabandas preces pērk par spīti valstij. Lai valsts nodokļos nesaņemtu naudu. Maz un tomēr – katrs desmitais, Ja ņemam vērā faktu, ka šajā vecuma grupā mērķauditorija ir miljons piecsimt cilvēku, tad 10% ir apmēram 150 000.

Iedomājieties. 150 000 saka, ka viņi dara kaut ko par spīti, lai kaitētu valstij. Tas ir ļoti, ļoti daudz.”

Runājot par iemesliem, kādēļ kontrabandas preces Latvijā ir populāras, foruma eksperti atzīmēja, ka akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar valstī īstenoto nodokļu politiku, Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, izglītību un attieksmi.

Nodokļu politiku izcēla arī biedrības “BASE” valdes loceklis Arnis Sauka: “Šīs ir kaitīgas preces, tās ir jāapliek ar nodokli. No otras puses, bez datiem ir grūti pateikt, cik tad, paceļot kaut kādu cenu, reālais patēriņš mazināsies un būs veselības ietekme, cik būs nelegālais tirgus.”

Eksperti iesaka izmaiņas akcīzes preču nodokļos veikt pakāpeniski, paralēli ieviešot kontrabandas novēršanas pasākumus. Taču, lai tam būtu jēga, ir jāmainās sabiedrības attieksmei pret kontrabandu. 

“Kā sabiedrība izturas pret šo jautājumu: vai tas ir “nu tā”, vai tomēr saprot, ka tas nodara būtisku kaitējumu valstij. Pēc tam nebrīnāmies, ka mums trūkst naudas medicīnai vai kādai citai jomai, kur sabiedrība uzskata, ka būtu jāsaņem papildu finansējums,” sacīja VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Lai mazinātu kontrabandu, ar sabiedrības attieksmes maiņu vien nepietiek, ir vajadzīgi arī jauni kontroles pasākumi. Piemēram, nākamo piecu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests plāno ieviest mākslīgo intelektu, lai analizētu kravu attēlus un tādējādi veiksmīgāk atrastu kontrabandas preces.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt