Konkurss notiek jau ceturto gadu, un apkopotie dati liecina, ka no iesniegtajām idejām īstenota tiek aptuveni piektā daļa.
Mārupietei Ievai Sprižai ideja par dažādu augļu un ogu salmiņu ražošanu radās šā gada sākumā, bet kopš vasaras viņa ir mājražotāja, kas tirdziņos piedāvā apmēram desmit veidu gardumus.
"Kā jau visiem maziem, ir lieli plāni - būt par lielu konkurētspējīgu uzņēmumu. Cerēsim, ka tā būs, ka pēc 20 gadiem stāvēsim blakus lielajiem ražotājiem," teica konkursa''Laukiem būt''uzvarētāja Ieva Spriža.
Ideju par dzīvotspējīgu atzina arī konkursa ''Laukiem būt'' žūrijas komisija, kas nominācijā ''Pievienotās vērtības radīšana'' veselīgo našķu ražotājai piešķira 1. vietu.
Savukārt par labāko lauksaimniecības ideju atzīta Sandras Grundštokas iecere izveidot vaislas trušu audzētavu. Viņa ir pārliecināta, ka laukos var nopelnīt, un tas, ka jauniešu laukos paliek aizvien mazāk, ir stereotips.
"Lauksaimniecība ir ļoti, ļoti attīstījusies tehnoloģiju ziņā. Tā vairs nav sēdēšana govij pie astes, tā jau ir podziņu spaidīšana traktorā," stāsta konkursa ''Laukiem būt'' laureāte Sandra Grunštoka.
Visvairāk pieteikumu bija nominācijā ''Nelauksaimnieciskā ideja'', kur par labāko atzīta Artūra Immermaņa iecere ražot koka velosipēdus un citus dizaina priekšmetus.
"Tās idejas mainās. Ir tādas modes tendences pa gadiem. Vienu gadu ir kokapstrāde, vienu gadu ir bērnu apģērbu ražošana. Šogad mums atkal ir tieši ar koku saistītās idejas un otrs populārākais ir augļu un ogu pārstrāde.
Līdzīgi kā bankas, arī mēs mēģinām skatīties, vai tā ideja tiešām būtu realizējama," norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Inita Krivašonoka.
''Laukiem būt'' šogad notiek jau ceturto reizi, un tajā piedalījās 52 jaunieši. Visā konkursa pastāvēšanas vēsturē iesniegti gandrīz 200 biznesa plāni, no kuriem šodien veiksmīgi darbojas 40.
