Kļūt par pilotu Latvijā var tāpat kā par autovadītāju - sākotnēji ir jāapgūst teorija, kam seko praktiskās mācības un eksāmens. Tomēr šādu pilota apliecību īpašnieki nedrīkst vest pasažierus, ja par to tiek prasīta nauda. Skaidro Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs:
''Ja viņi [lidaparāti] ir aprīkoti vēl ar pasažieru sēdvietu, saprotams, ka ņemt un pavizināt draugu, paziņu, jebkuru cilvēku drīkst – viņš ir divvietīgs. Bet nedrīkst ar to pelnīt naudu, veikt komerciālus pakalpojumus trešajām personām. Lai Eiropas Savienībā ar to drīkstētu nodarboties, ir jāiziet pie mums sertifikācijas process, ko šādu lidaparātu īpašnieki, saprotams, nevēlas vai nespēj uzņemties.''
Šādu sertifikātu Latvijā nav saņēmis neviens pilots vai uzņēmums, kurš piedāvā lidojumus ar deltaplānu vai citiem mazajiem lidaparātiem. Tātad tie cilvēkus virs Rīgas un citām Latvijas vietām vizina neatļauti.
Izņēmums ir paraplāni – tas ir planējošs izpletnis ar motoru pilota mugursomā. Paraplānu lidojumus Latvijā kontrolē Latvijas Paraplanierisma federācija, un uz viņiem šie noteikumi neattiecas. Bet pārējiem lidaparātiem, vedot pasažierus, ir jāuzņemas pildīt virkni noteikumu:
''Regulas pasaka, ka ir vajadzīgas sistēma, ir vajadzīgs sertificēts operators, ir konkrēti jānosaka atbildība par katru no jomām. Attiecībā uz sertificētiem operatoriem - mums visi viņu darbības aspekti ne retāk kā reizi divos gados ir jāpārbauda. Respektīvi, mēs viņus liekam uzraudzības kalendārā – privātos, protams, ne. Un tā ir ļoti liela atšķirība, cilvēkiem pavisam cits drošības līmenis tiek nodrošināts.''
Tātad, nekļūstot par oficiālu pārvadātāju, uzņēmumi izvairās no kontroles un arī jāpilda mazāk noteikumu. Par to stāsta arī Vidzemes aerokluba valdes loceklis, pilots Aivars Grants, kurš vada arī ''AirBaltic'' lidmašīnas. Viņš skaidro, ka senāk vēlējušies piedāvāt lidojumus Cēsu lidlaukā, tomēr atteikušies no idejas, jo pienākumu daudz, bet pietiekami lielus ieguvumus nesaskatīja":
''Kad vēlaties kādu vizināt, vairs nevarat teikt - es darīšu šādi; tad ir jādara tā, kā ražotājs to ir noteicis. Tur ir procesuālas darbības, kas ir jāizpilda – gan tehniskās, gan licenzēšanas prasības. Pilotam attiecīgai kvalifikācijai un veselībai jābūt, lidmašīnai aprīkotai un remontētai noteiktos intervālos. Privāti jJūs varat, neteiktu, ka pilnīgi patvaļīgi rīkoties, bet šīs prasības un noteikumi radikāli atšķiras.''
Internetā atrodamais liecina, ka 15 minūšu lidojums ar deltaplānu maksā aptuveni 25 eiro, bet par stundas lidojumu ar lidmašīnu jāšķiras no aptuveni 100 eiro.
Bieži lasāms, ka uzņēmums aprakstā min vārdu – izmēģinājuma vai testa lidojums. Regula, kura nosaka, kādos gadījumos piloti drīkst lidot, pieļauj vairākus izņēmumus, un Gorodcovs no Civilās aviācijas aģentūras stāsta – šie vārdi izmantoti apzināti, lai apietu aizliegumu vest pasažierus:
''Tos, kas grib mācīties par pilotiem, tos skolas drīkst pavizināt un saprotams, ka izdevumus vajag viņiem kompensēt. Tos drīkst. Tie, kas popularizē aviāciju, drīkst ar to nodarboties aviācijas popularizēšanas nolūkos, vest tos, kas vēlas ar aviācijas sportu nodarboties un grib pamēģināt. Tāda veida izdevumus drīkst segt tas klients, kuru vizina. Bet, protams, mums ir aizdomas, ka to maskē, tos komercpakalpojums maskē zem šiem iemesliem.''
Un apskatot, kas piedāvā lidojumus ar deltaplāniem, atklājas, ka to bieži vien tiešām nedara komersanti. Spilves lidostā, piemēram, lidojumus piedāvā biedrība MAVIA, kura citur uzrādās arī kā aviācijas sporta klubs ar tādu pašu nosaukumu. ''Lursoft'' dati rāda, ka tās mērķis ir piesaistīt visus interesantus lidojumiem ar ultravieglo aviāciju. Un tas nozīmē, ka viņi kā organizācija, kas popularizē aviāciju, drīkst dot iespēju izmēģināt lidojumus ar deltaplāniem. Tomēr noteikumos, kas regulē mazo aviāciju, teikts, ka ievadlidojums ir bez atlīdzības. Sazinoties ar uzņēmuma pilotu, viņš uzskata, ka drīkst vest arī pasažierus:
''Ar pasažieru pārvadāšanu var nodarboties tikai pilots instruktors, ja viņam ir instruktora atļauja. Tad viņš var ņemt arī pasažierus. Ja viņam ir tikai pilota licence, tad … nu, dažādu tipu lidmašīnām ir dažādi noteikumi. Lai pārvadātu pasažierus, nepieciešama instruktora licence. - Un jūs esat instruktors? - Jā es esmu instruktors.''
Tomēr Civilās aviācijas aģentūra apstiprina, ka arī instruktori nevar par samaksu vest pasažierus.
Cits uzņēmums, kurš lidojumus piedāvā Krasta ielā, nespēja atrast laiku sarunai. Zvanot arī citiem pilotiem un lidlauku pārstāvjiem, visi izvairās no sarunas un Latvijas Radio neko komentēt nevēlas.
Negadījumi ar deltaplāniem vai citiem mazajiem lidaparātiem Latvijā notiek samērā reti – vidēji viens gadījums gadā -, tomēr pasažieriem ir jābūt uzmanīgiem. Lai gan tehnisko stāvokli likumdošana kontrolē, arī pilotiem, tāpat kā autovadītājiem ir jāveic atkārtotas veselības pārbaudes, - pasažieru pārvadāšana ar deltaplāniem vai mazajām lidmašīnā tik un tā notiek neatļauti.
