Vienošanās noslēgta pēc piecu dienu sarunām, ar kurām pabeigtas gadiem ilgās diskusijas starp starptautiskās ekonomikas smagsvariem ASV un Japānu, kā arī vairākām mazākām ekonomikām.
Klusā okeāna valstu partnerības līguma pirmsākumi meklējami Klusā okeana stratēģiskās ekonomiskās partnerības līgumā, ko 2006. gadā parakstīja Bruneja, Čīle, Singapūra un Jaunzēlande. Dažus gadus vēlāk šī līguma valstu skaits paplašinājās līdz 12, iekļaujoties arī Austrālijai, Kanādai, Japānai, Malaizijai, Meksikai, Peru, Vjetnamai un ASV.
Sākotnēji bija plānots, ka dalībvalstis līdz 2012. gadam noslēgs sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, taču diskusijas ieilga par vairākiem gadiem, galvenokārt tādos strīdīgos jautājumos kā lauksaimniecība, intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī pakalpojumi un investīcijas.
Vienošanās parakstīšana aizkavējās arī saistībā ar domstarpībām par jaunu zāļu patentēšanu, ASV cenšoties aizsargāt pašmāju dārgo un eksperimentālo zāļu ražotājus, kas ir atkarīgi no lielām investīcijām.
Pirmdien 12 dalībvalstu pārstāvji pēc sešu dienu ilgstošām sarunām beidzot ir panākuši gaidīto vienošanos, faktiski izveidojot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, kas ietvers aptuveni 40% no pasaules ekonomikas.
Jaunais līgums paredz samazināt tarifus, noteikt darba tirgus un vides politikas standartus un izveidot starptautisku mehānismu tirdzniecības strīdu juridiskai risināšanai.
Kā pavisam nesen, raksturojot Klusā okeāna partnerības līgumu, norādīja ASV prezidents Baraks Obama, šajā līgumā ir iekļauti daudzi tādi punkti, kas nekad iepriekš nav figurējuši nevienā tirdzniecības līgumā.
"Tas ir vēsturē visaugstāko standartu, visprogresīvākais tirdzniecības līgums. Tajā ir iekļauti paši spēcīgākie ieviešamie noteikumi strādājošajiem, kas, piemēram, novērš bērnu nodarbināšanu. Šajā līgumā ir spēcīgākie piemērojamie noteikumi vides aizsardzībai, kas ļaus darīt mums lietas, kuras nekad nav darītas, ar mērķi novērst dzīvnieku kontrabandu vai mežu izciršanu. Piemēram, ja jūs skatāties uz tādu valsti kā Vjetnama, šis līgums uzliks par pienākumu Vjetnamai pirmo reizi vēsturē paaugstināt savus nodarbinātības standartus. Tai būs jānosaka minimālā alga un jānodrošina droša darba vide, strādājošajiem pirmo reizi būs iespēja veidot arodbiedrības. Tās viss nesīs labumu. Tas ir progress," teica Obama.
Pēc vēsturiskās vienošanās noslēgšanas Obama jau atzinīgi novērtējis jauno līgumu, paziņojot, ka šis līgums atspoguļo Amerikas vērtības un dod amerikāņu pilsoņiem daļu no panākumiem, ko tie ir pelnījuši. Viņš arī izteicies, ka laikā, kad 95% no potenciālajiem amerikāņu klientiem dzīvo ārzemēs, nedrīkst pieļaut, ka globālās ekonomikas noteikumus raksta tādas valstis kā Ķīna.
Politikas analītiķi jau runā par vēl vienu no Obamas politikas triumfiem, jo pašreizējā ASV prezidenta administrācija plašus tirdzniecības līgumus bija nosaukusi par vienu no savas darbības prioritātēm.
Tagad līgums ir jāratificē visām iesaistītajām valstīm. Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, veiksmīgas ratifikācijas gadījumā līgumam ir iespējas iespaidot tirdzniecību pilnīgi visās sfērās, sākot ar piena produktiem un beidzot ar medicīnu.
Kamēr līguma atbalstītāji iesaistītajām dalībvalstīm prognozē miljardiem dolāru lielus ieguvumus, līguma kritiķi norāda, ka vislielākās ieguvējas būs lielās kompānijas. Īpaši tiek kritizēta lielā slepenība, kādā ir notikušas šīs sarunas.
Līdzīgi argumenti un pretargumenti tiek attiecināti arī uz ASV un Eiropas Savienības sarunām par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, sarunas par kuru arī pamazām tuvojas noslēgumam.