Kamēr «Zemnieku saeima» strīdas ar tirgotājiem, gurķu raža jau veikalā

"Zemnieku saeimas" paziņojumu par to, ka lielveikali priekšroku dod lētākam importam nevis vietējiem dārzeņiem, citas zemnieku organizācijas un tirgotāji noliedz. Divi lielākie dārzeņu audzētāju kooperatīvi norāda, ka šādu tirgošanas atteikumu tendenci nav novērojuši, taču atzīst - zemniekiem nav klājies viegli, jo ziemas dārzeņu cena kopš Krievijas embargo nokritusi vismaz par 30%, kā dēļ atsevišķas saimniecības varētu nākamajā sezonā pārprofilēties. Tikmēr veikalos sāk parādīties arī pirmie Latvijas gurķi un, kopumā raugoties uz pavasara sezonas dārzeņu ražu, pagaidām embargo dēļ cenu kritumu neprognozē.

"Zemnieku saeima" norādījusi uz gadījumiem, kad lielākie tirdzniecības tīkli Latvijā atsakās iepirkt dārzeņus no vietējiem lauksaimniekiem augstas cenas dēļ. Patlaban ziemas sezonā veikalos atrodami tādi vietējie dārzeņi kā kartupeļi, bietes, burkāni, kāposti, kāļi, lociņi un siltumnīcu tomāti. "Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš skaidroja, ka arvien vairāk ārvalstu ražotāji izspiežot no tirgus vietējos dārzeņu audzētājus

"Mums ir zināmi precedenti, kad tieši dārzeņu ražotājiem bijuši atteikumi no veikalu ķēdēm, protams tie nav tādi tieši, bet delikāti pasniegti atteikumi, norādot, ka šie audzētāji kādu iemeslu dēļ nekvalificējās, lai piedalītos tirdzniecībā," stāsta Lazdiņš. "Tāpēc mēs arī aktualizējam šo problēmu, lai skaidri būtu nodefinēti noteikumi, sākoties sezonai, un dārzeņu audzētāji zinātu, kādos apjomos un kādas produktu grupas viņi varēs realizēt šajās tirdzniecības ķēdēs, lai nebūtu neveiksmīgs bizness - kad kāds kaut ko audzē un beigās to visu nav kur realizēt."

Minētajos tirdzniecības atteikumu gadījumos gan runa ir par uzglabājamiem dārzeņiem, taču Lazdiņš piebilda, ka naudas plūsma šajās saimniecībās ir izjaukta jeb atlikta, kas rada nestabilitāti audzētājiem. Savukārt tirgotāji un arī lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome "Zemnieku saeimas" aktualizētajai problēmai nepiekrīt un norāda, ka vietējo dārzeņu īpatsvars lielveikalos pārsniedz 70%. Turpretī Lazdiņa ieskatā tāds rādītājs dārzeņu tirgū ir tikai atsevišķām dārzeņu grupām un sezonas laikā, nevis gada griezumā.

"Piemēram, ķiploki veikalu plauktos šobrīd teju visi ir Ķīnas izcelsmes un, protams, iepirkumu nosaka cena un Latvijas audzētāji nevar konkurēt ar Ķīnas ražojumiem," skaidro Lazdiņa.

Biedrības "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš uzskata, ka ziņas par tirgotāju priekšroku importam ir maldinošas.

Lielākoties problēmas audzētājiem esot saistītas ar citām ilggadējām problēmām – iedzīvotāju zemo pirktspēju un augsto PVN dārzeņiem Latvijā, kas politiski arvien netiek risināts.

Savukārt, runājot par Krievijas sankciju ietekmi uz dārzeņu sektoru, tad lauka dārzeņiem nokritās cena 30 līdz 50 procentu apmērā, kas liedz audzētājiem ieņemt plānoto naudu un ietekmēs saimniecības tieši nākamajā rudens sezonā. Savukārt gaidāmajiem pavasara sezonas dārzeņiem – tomātiem un gurķiem pagaidām tādu cenu kritumu neprognozē

Kooperatīva ‘’Mūsmāju dārzeņi’’ valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa apstiprina, ka zemāka cena ir noteicoša tirgū, bet tendenci, ka vietējos dārzeņus veikali atteiktos pieņemt, kooperatīvs nav novērojis. Problēmas, iespējams, radušās kādām atsevišķām saimniecībām. Tiesa gan, zemnieki vēl secina, ka arvien ir aktuālas diskusijas par kvalitāti, kas nereti mazina vietējo dārzeņu īpatsvaru veikalu plauktos

"Ir brīži, kad tiešām piedāvājumā Latvijas prece tik labi neglabājas" saka Strazdiņa. "Piemēram, ir gadi, kad vācam sīpolus un ir bijis ļoti lietains laiks, rezultātā sīpols iekšpusē ir normāls, garša un kvalitāte ir laba, bet no virspuses miza ir salīdzinoši tumšāka, melnāka, bet poļu sīpoli ir dzelteni un skaisti. Tā ir problēma, jo šajā brīdī veikali saka, ka nevar to vietējo tumšāko pārdot, jo pircējs pērk ar acīm un nevar ieraudzīt, kas tam sīpolam vidū. Tā ir diskusija, kas ir aktuāla, lai varētu panākt kādas vienošanās par to, kur šo saaudzēto neglīto preci varam likt."

"Mūsmāju dārzeņu" kooperatīvā gan ir saimniecības, kas plāno pārprofilēties, jo atsevišķu dārzeņu audzēšana vairs nav ekonomiska. Pārstrukturizācija jeb atteikšanās vairāk ir no kartupeļu audzēšanas un arī kopumā Latvijā kartupeļu platības samazinoties. Cena veikalos bieži nesedz pat pašizmaksu. Tāpat mainās izaudzētie apjomi sīpoliem, ziedkāpostiem un sarkanajām bietēm. Bet tas nenozīmē, ka Latvijas tirgū trūks vietējo dārzeņu šajās grupās, secina Strazdiņa. Tāpat viņa uzskata, ka kopumā audzētāju problēmas palīdzētu risināt aktīvāka kooperācija

Arī kooperatīvs "Baltijas dārzeņi" sadarbību ar tirgotājiem vērtē pozitīvi un kādas izmaiņas nav novērojuši. Neviena saimniecība embargo krīzes dēļ kooperatīvā nav likvidēta, un audzētāji jau ievāc pirmās gurķu ražas, kas arī šajās dienās parādīšoties veikalos.

Paši tirgotāji vēl norāda, ka patlaban, salīdzinot ar citiem gadiem, veikalos ir plašāks vietējo dārzeņu klāsts. Tādēļ arī tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis noraida "Zemnieku saeimas" pārmetumus

Tāpat lielās tirdzniecības ķēdes, vērtējot pircēju paradumus, secina, ka iepirkumu grozos šobrīd arvien vairāk dominē vietējā un bioloģiskā pārtika. Savukārt, parādoties vietējiem gurķiem un tomātiem, veikalos arī gala cenu svārstības tirgotāji neprognozē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti