Panorāma

Arī skolotāji gaida mācību gada beigas

Panorāma

Par brīvo laiku nesūdzas

Kā mainījušies ienākumi un tēriņi ārkārtas situācijā?

Kā mainījušies ienākumi un tēriņi ārkārtējā situācijā? Sociologu pētījums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lielveikali no šodienas turpmāk arī sestdienās un svētdienās drīkstēs strādāt pilnā apjomā. Bet – kā ārkārtas situācijas laikā ir mainījušies mūsu ienākumi? Kas noticis ar tēriņiem un iepirkšanās paradumiem? Atbildes uz to sniedz SKDS sociologu veiktais pētījums. Tas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. 

Vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju sociologi aptaujāja internetā laikā no 30. aprīļa līdz 5. maijam. Un jautāja viņiem par viņu pašu un ģimenes locekļu ienākumiem un tēriņiem ārkārtas situācijas laikā.

51% ir atzinuši, ka viņu ienākumi samazinājās. Un tikai 5% teica, ka ienākumi palielinājās.

Uz jautājumu - kā ārkārtas situācijas laikā ir mainījušies mājsaimniecības tēriņi konkrētiem mērķiem, redzams, ka vislielākais pieaugums ir bijis pārtikas pirkšanai – 34,4% pārtikai ir tērējuši vairāk nekā pirms ārkārtas situācijas. Ja skatās, kādi izdevumi samazinājušies, tad 51% atzīst, ka sarukuši izdevumi transportam, 44,6%, ka izklaidei, 38,4%, ka skaistumkopšanai.

Ne tik būtiski, bet tomēr mazāk naudas izdots arī veselības uzlabošanai un zālēm un mazāk arī veselības bendēšanai ar alkoholu. Bet – ja kopumā krīzes laikā kļūstam taupīgāki, tad ekonomikas atlabšanai tas par labu gan nenāk. Tā saka eksperts.

"Ekonomikai ir svarīgi, lai tā nauda visu laiku aprit, jo viena iedzīvotāja tēriņi ir otra iedzīvotāja ienākumi. Tiklīdz viens uzkrāj un neiztērē un tā izdara vairāk cilvēku, tā citiem samazinās ienākumi. Un tādā veidā tas kopējais ekonomiskās aktivitātes līmenis samazinās. Tā labā ziņa, kas mani tiešām pārsteidz – mēs redzam, ka tā situācija apkārtējās valstīs ir ļoti līdzīga un pat Skandināvijā tieši tāpat mēs redzam, ka tas patēriņa kritums ir aptuveni 20-25% . Zemākais punkts bija aprīļa vidū. Šobrīd ir neliels uzlabojums jau līdz maija vidum, bet tie

skaitļi ir ļoti līdzīgi, ko mēs redzam gan Zviedrijā, gan Dānijā, gan Norvēģijā. Tā ir labā ziņa tajā izpratnē, ka mēs neciešam vairāk kā citi. Mēs esam vienā laivā un, ja atkopjas Eiropa, tad, visticamāk, arī mēs diezgan strauji atkopsimies," skaidro bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Aptaujas dati par Latvijas mājsaimniecībām kopumā rāda, ka 30,2% tēriņi ir samazinājušies, bet gandrīz tikpat lielam skaitam ir pieauguši. 37,1% tie nav mainījušies, bet 2,7% bijis grūti pateikt.

Savukārt par mājsaimniecību ienākumiem 43,5% teikuši, ka tie ir samazinājušies. Un tikai 3,5% - ka pieauguši.

Uz ienākumu palielināšanos biežāk ir norādījuši iedzīvotāji vecumā starp 25-34 gadiem un tie, kam jau līdz šim ir bijuši augsti ienākumi. Savukārt uz samazināšanos – biežāk 36-60 gadus vecie, arī tie, kam jau līdz šim ienākumi bija zemi, tie, kam vidējā izglītība, privātfirmās nodarbinātie un Latgalē dzīvojošie.

Pētnieki lūdza aptaujas dalībniekiem arī novērtēt izmaiņas iepirkšanās paradumos. Kur iepirkušies biežāk nekā iepriekš un kur – retāk. Un te vislielākās izmaiņas ir attiecībā uz lielveikaliem, jo

67% ir atbildējuši, ka lielveikalus izmantojuši retāk, 2%, ka biežāk, 23% tikpat bieži, bet 8% lielveikalos neko nepirka arī līdz šim.

Šie 67% zināmā mērā izskaidrojami ar to, ka sestdienās un svētdienās lielveikalos nepārtikas daļa bija slēgta. Un pārtiku daudzi iepirka pēc saraksta, tāpēc arī tik bieži uz veikalu negāja. Bet – vai tas nozīmē, ka sāksies tā sauktās “lielveikalu kultūras” noriets? Lūk, ko saka sabiedrības pētnieks.

"Ja tāds efekts būs, tad tas būs īslaicīgs, jo visumā jau mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā, kurā patēriņš pats ir jēga. Un cilvēkiem patīk vienkārši aiziet un to naudu iztērēt. Un tā ir arī tāda lieta, kas rada zināmu apmierinājumu. Un tāpēc arī sagaidīt to, ka tagad tas ies mazumā, ir nepamatoti," uzskata  Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas vadītājs sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. "Es domāju, ka, spriežot pēc iepriekšējās krīzes, arī ievērojami kritās iepirkšanās lielveikalos, bet tad, kad uzlabojās situācija, tad tā iepirkšanās atgāja atpakaļ lielā mērā iepriekšējās sliedēs."

Saliekot kopā visas iepirkšanās veidu izmaiņas, par kurām iedzīvotājiem tika jautāts, var secināt - ja ārkārtas situācijas laikā daudzi pircēji retāk izvēlējās doties uz lielveikaliem, tad vislielākie ieguvēji bija tie, kas tirgo internetā.

Iepirkšanos interneta veikalos biežāk nekā līdz šim ir izmantojuši 22%. Savukārt tiešā iepirkšanās, piemēram, pie zemniekiem un mazajos veikaliņos arī ir samazinājusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti